Zinātnieki ceļ trauksmi: vēzi konstatē arvien jaunākiem pacientiem. Kāpēc tā notiek? 192
Uzskats, ka vēzis ir galvenokārt gados vecāka gadagājuma cilvēku slimība, sāk mainīties. Rūpnieciski attīstīto valstu G20 grupā saslimstība ar vairākiem vēža veidiem straujāk pieaug jauniešu vidū, raksta Financial Times.
Amerikas Vēža biedrības zinātnieki apstiprināja šo tendenci. Tiek norādīts, ka X paaudzes pārstāvji ir vairāk tendēti saslimt ar noteikta veida vēža veidiem nekā viņu vecāki. Piemēram, aizkuņģa dziedzera un nieru vēža gadījumu skaits 1990. gadā dzimušo vidū ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā 1955. gadā dzimušajiem.
Zinātnieki, kuri savus atklājumus pagājušajā nedēļā publicēja žurnālā “Lancet Public Health”, apgalvo, ka tā ir “paaudžu maiņa vēža riska ziņā”. Šo pārmaiņu sekas ir ļoti nopietnas. Jaunāku pacientu vilnis ir izaicinājums vēža ārstēšanas nākotnei.
Epidemioloģe Hjūna Sunga no Atlantas kopā ar kolēģiem pārbaudīja ASV vēža reģistra datus par vairāk nekā 23 miljoniem cilvēku, kuriem no 2000. līdz 2019. gadam diagnosticēti 34 vēža veidi. Pētnieki izmantoja arī reģistrus, kuros reģistrēti vairāk nekā 7 miljoni nāves gadījumu no 24 vēža veidiem tajā pašā periodā.
Pacienti tika sagrupēti piecu gadu intervālos no 1920. līdz 1990. gadam pēc dzimšanas gada. Pētījumā tika konstatēts, ka vairāku vēža veidu, tostarp zarnu, aizkuņģa dziedzera, nieru, žultspūšļa un sēklinieku vēža, gadījumu skaits palielinājās pirms 50 gadu vecuma.
Jaunāku paaudžu vidū arvien biežāk sastopamāks ir resnās zarnas vēzis, aknu vēzis sievietēm un anālais vēzis vīriešiem. Dažos gadījumos mirstības rādītāji pieauga līdz ar saslimstību, īpaši ar zarnu un aknu (sievietēm) vēzi.
“Šie secinājumi norāda, ka vēža riska pieaugums jaunākajās paaudzēs nav tikai artefakts, ko izraisa biežāka vēža atklāšana un diagnosticēšana. Tā vietā tas norāda uz reālu vēža riska pieaugumu populācijas līmenī, turklāt saslimstības pieaugums ir pietiekami nozīmīgs, lai atsvērtu izdzīvošanas uzlabošanos,” sacīja eksperts.
Žurnālisti apgalvo, ka daudzu vēža veidu, kas skar jaunus pacientus, pamatā ir kuņģa un zarnu trakta vēzis, iespējams, ir kāds pavediens. Hārvarda Universitātes Vēža institūta klīnisko pētījumu vadītājs Džefrijs Meijerhards apgalvo, ka līdzās nezināmiem riska faktoriem ir arī zināmi, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids, izmaiņas uzturā, aptaukošanās un diabēts.
Minētie faktori var izjaukt zarnu mikrobiomu – iekšējo baktēriju līdzsvaru, kas, kā tiek uzskatīts, ietekmē veselību un imunitāti.
“Taču nav zināms, kādas ir šīs [mikrobioma] izmaiņas un kā tās mainīt vai uzlabot,” uzsvēra Meijerhards.
Daudzi jaunie pacienti, kuriem attīstījās vēzis, bija labā formā, regulāri vingroja un lietoja veselīgu uzturu. Tas rosina meklēt kancerogēnus, kas var ietekmēt veselas paaudzes.
Pagājušajā gadā Jaunzēlandes pētnieki pierādīja, ka mikroplastmasa, kas tagad ir visur un tiek lietota jau kopš bērnības, var izjaukt zarnu gļotādu.
Daudzās valstīs tiek ieteikts mainīt vēža skrīninga programmas. Piemēram, ASV iesaka krūts vēža skrīningu sākt desmit gadus agrāk, 40 gadu vecumā.
Eksperti diskutē par kaut ko līdzīgu arī attiecībā uz zarnu vēzi, lai nodrošinātu, ka netiktu palaisti garām 20 un 30 gadus veci cilvēki.
