Cilvēce uz iznīcības sliekšņa: zinātnieki brīdina par bezprecedenta klimata pārmaiņām, kuru sekas būs graujošas 80
Spēcīgas vētras, postoši mežu ugunsgrēki, nepieredzēts sausums un karstuma viļņi – šie ir tikai daži no klimata pārmaiņu izraisītajiem ekstremālajiem laikapstākļiem, kas arvien biežāk piemeklē dažādus pasaules reģionus, raksta Science Alert.
Vārds “bezprecedenta” šogad skanēja teju visur. Šogad daudzās pasaules valstīs ir reģistrētas augstākās gaisa temperatūras vēsturē. Piemēram, svētceļojuma laikā uz Meku, kad gaisa temperatūra pārsniedza 50 grādus, bojā gāja vismaz 1300 cilvēki.
Viesuļvētras, taifūni un plūdi kļūst arvien spēcīgāki un biežāki.
Kanādā postoši mežu ugunsgrēki ir iznīcinājuši veselas pilsētas, bet Brazīlijā nepieredzēts sausums ir izžāvējis milzīgas upes. Globālā sasilšana izraisa ledāju kušanu un jūras līmeņa paaugstināšanos, kas apdraud piekrastes pilsētas un mazas salas.
Diemžēl zinātnieki uzskata, ka šī ir tikai katastrofas sākuma fāze, un nākotnē situācija var kļūt vēl nopietnāka.
Pētnieki brīdina, ka pat tad, ja valdības spēs sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus, planētas temperatūra var paaugstināties par 2,7 grādiem. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Parīzes nolīgumā noteiktā robeža, kas paredz ierobežot klimata pārmaiņas līdz 1,5 grādiem
Cilvēku civilizācija attīstījās aptuveni pirms 10 000 gadiem ļoti labvēlīgos apstākļos — uz Zemes nebija ne pārāk karsts, ne pārāk auksts. Taču šis dzīvei piemērotais klimats, iespējams, tuvojas beigām. Jau pēc dažām desmitgadēm klimata apstākļi var kļūt daudz bīstamāki nekā jebkad agrāk, pārsniedzot visu, ko cilvēce līdz šim piedzīvojusi.
Zinātnieki norāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas no fosilā kurināmā dedzināšanas joprojām ir augstas.
Neskatoties uz gadiem ilgiem brīdinājumiem, fosilā kurināmā patēriņš patiesībā ir palielinājies, liekot planētai sasniegt arvien jaunus temperatūras rekordus.
Pētnieki atklājuši, ka fosilā kurināmā izmantošana pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi 14 reizes, un tas atstājis postošu ietekmi uz visu planētu.
Ir zināms, ka 2023. gads bija karstākais novērojumu vēsturē. Zinātnieki domā, ka 2024. gads, visticamāk, pārspēs šo rekordu. Ja cilvēce neatradīs risinājumu galvenajai problēmai – fosilā kurināmā dedzināšanai – siltumnīcefekta gāzu koncentrācija Zemes atmosfērā turpinās pieaugt, un mūsu planēta turpinās “vārīties”.
Jaunākie ziņojumi arī norāda, ka problēmu pastiprina nesenais atmosfēras aerosolu daudzuma samazinājums, ko veicinājušas pūles samazināt piesārņojumu. Šīs smalkās daļiņas faktiski darbojās kā sava veida “dzesētāji” Zemei, atstarojot saules starus un palīdzot uzturēt vēsāku klimatu.
Bez šīs atvēsinošās ietekmes globālās sasilšanas temps var tikai pieaugt.
Līdzīgu lomu spēlē arī mežu izciršana, īpaši kritiskos reģionos, piemēram, Amazones lietus mežos, kurus dēvē par planētas “zaļajām plaušām”. Vēl viena liela problēma ir jūras ledus zudums – kad ledus kūst vai neveidojas, atsedzas tumšie okeāna ūdeņi, kas absorbē vairāk saules gaismas un vēl vairāk paātrina sasilšanas procesu.
Lai palīdzēt mazināt gaidāmo klimata pārmaiņu sekas, zinātnieki aicina cilvēcei reaģēt jau tagad, piemēram, pievēršoties mežu atjaunošanai, augsnes atjaunošanai, ugunsgrēkiem pakļauto teritoriju aizsardzībai un stingrākai zemes izmantošanas politikai.
