Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Zinātnieki baro mākslīgo intelektu ar smadzeņu gabaliņiem 35

Mākslīgais intelekts ar vien vairāk un uzstājīgāk ienāk mūsu dzīvēs. Tas nepārtraukti mācās un pilnveidojas. Portāls “Metro” ziņo, ka mākslīgais intelekts kļūst ar vien mazāk mākslīgs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Zinātnieki izmantojot cilvēka smadzeņu gabaliņus, lai uzlabotu mākslīgā intelekta spējas. Viņi ir radījuši “mini smadzenes” un apvienojuši tās ar mākslīgo intelektu, lai izveidotu hibrīddatoru, kas spēj atpazīt dažādu cilvēku balsis.

Cilvēki jau šobrīd ir nobažījušies, ka mākslīgais intelekts apdraud darba vietas. Šāds sasniegums varētu vairot bažas, ka roboti pārņems pasauli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Blūmingtonas universitātē pēc šāda eksperimenta zinātnieki ir izveidojuši ar smadzenēm apveltītus datorus ar nosaukumu “Brainoware”. Tiek uzskatīts, ka inovatīvais veidojums kādu dienu varētu darboties bez cilvēka uzraudzības. Tas varētu būt sākums bio-datoriem. Tie būtu datori, kas spēj veikt tādus uzdevumus, ko parastie datori nespēj.

Tad dators faktiski sastāv no laboratorijā audzētu smadzeņu šūnu elementiem, ko sauc par organoīdiem. Organoīdi tiek savienoti ar elektronisku mikroshēmu veidojot “Brainoware”. Tas spēj apstrādāt un atcerēties liela apjoma informāciju.

Pētnieki cer, ka šāds dators aizpildīs nepilnības mākslīgā intelekta spējās. Jāatzīst, ka tas pagaidām ir agrīnā izpētes stadijā. Pētnieki skaidro, ka “Smadzeņu ietekmēta silīcija mikroshēmas spēja pilnībā atdarināt smadzeņu darbību joprojām ir ierobežota tāpēc, ka vairums piemēru ir veidoti uz digitālās elektronikas principiem.”

“Brainoware” veiksmīgi spēj atpazīt runu, tomēr tas vēl nesaprot ko cilvēki runā. Tāpēc cilvēks joprojām ir neaizstājams.

Pētnieki uzskata, ka uzlabojot mākslīgo intelektu, tas varētu palīdzēt izprast kā darbojas cilvēka smadzenes un kā tās ietekmē neirodeģeneratīvas slimības, piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimība.

Lai gan tas ir daudz vienkāršāks par īstām smadzenēm, “mini orgānam” piemīt spēja pielāgoties un mainīties, reaģējot uz stimulāciju. Dr.Feng Guo, kurš vadīja pētījumu, pastāstīja: Šis ir pirmais smadzeņu organoīdu izmantošanas demonstrējums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.