Zinātnieki atklājuši izplatītu priekšlaicīgas nāves cēloni: brīdina par nopietniem veselības riskiem apgaismojuma dēļ 0
Regulāra miega režīma aizstāšana ar nakts dežūrām un atpūtu dienas laikā ir kļuvusi par realitāti miljoniem cilvēku. Tomēr zinātnieki nesen ir atklājuši briesmas, kas slēpjas aiz šādas krasas grafika maiņas, ziņo “ScienceAlert”.
Starptautiskas zinātnieku grupas nesen veiktajā pētījumā uzsvērts, ka mūsu dzīvesveids nereti ietekmē dabiskās gaismas uztveri, un sekas var būt dzīvībai bīstamas. Pētījumā īpaši akcentēts, kā nepareiza dabiskās un mākslīgās gaismas līdzsvara attiecība var nemanāmi palielināt priekšlaicīgas nāves risku.
Diennakts ritmu traucējumi
Miega pētnieks no Flindersa Universitātes Šons Keins skaidro, ka nepietiekama dabiskā apgaismojuma ietekme ir bīstama dzīvībai: “Gaišas naktis un tumšas dienas izjauc mūsu diennakts ritmu, kas, kā zināms, izraisa dažādas veselības problēmas, tostarp cukura diabētu, aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimības, garīgās veselības traucējumus un paaugstinātu mirstības risku.”
Šie secinājumi, kas publicēti žurnālā PNAS, liecina par to, cik svarīgi ir saskaņot mūsu ikdienas režīmu ar organisma dabiskajiem cikliem.
Statistika un riski
Astoņu gadu laikā pētnieki analizēja 88 905 dalībnieku datus. Viņi secināja, ka nakts laikā augsts mākslīgās gaismas līmenis palielina mirstības risku par 21–34%, savukārt dabīgā dienas gaisma samazina šo risku par 17–34%.
Lai gan pētījums ir novērojums un tajā nav pilnībā pierādīta cēloņsakarība, tas pastiprina domu, ka apgaismojumam ir nozīme sliktas veselības un agrīnas mirstības gadījumā.
Diennakts ritma traucējumi, ko izraisa neregulāri gaismas cikli, ir saistīti arī ar sliktāku fizisko veselību un garīgo labsajūtu.
Vienkāršs risinājums
“Cilvēkiem, kuri ir īpaši jutīgi pret cirkadiāno ritmu traucējumiem, piemēram, intensīvās terapijas vai pansionātu iemītniekiem, ir ļoti svarīgi nodrošināt stabilu gaismas vidi,” uzsver pētījuma vadītājs Daniels Vindreds.
Datorsimulācijas liecina, ka spēcīgu un regulāru cirkādisko ritmu uzturēšana var samazināt veselības riskus un veicināt ilgmūžību.
Risinājums ir vienkāršs: vairāk dabiskās gaismas dienā un mazāk mākslīgā apgaismojuma.
“Mūsu rezultāti skaidri parāda, ka pavadot vairāk laika dabiskajā gaismā, var veicināt optimālu veselību un ilgmūžību. Šis padoms ir vienkāršs, pieejams un ekonomiski izdevīgs,” piebilst Filips.
Turklāt daži pētījumi liecina, ka pareizs apgaismojums regulē tādus hormonus kā melatonīns, kas ir būtiski miegam un vispārējai veselībai.
