Zinātnieki atklāj, kad un kā dēļ cilvēce izmirs. Nākotne rādās drūmās krāsās 0
Jauns Bristoles universitātes pētījums sniedz drūmu skatu uz mūsu planētas tālāko nākotni. Ekstrēmas gaisa temperatūras var izraisīt masveida izmiršanu, kas galu galā veicinās cilvēces un zīdītāju izzušanu no Zemes.
Kā vēsta vietne Earth.com, zinātnieki uzskata, ka kontinenti lēnām dreifēs un galu galā saplūdīs, veidojot vienotu sauszemes masu, ko sauc par Pangea Ultima. Šis superkontinents radikāli mainīs planētas klimatu.
Pētnieki izmantoja superdatoru klimata modeļus, lai parādītu, kā šī jaunā konfigurācija var radīt vidi, kas lielākajai daļai dzīvības formu būs pārāk karsta un sausa.
Superkontinents faktiski radītu trīskārši karstāku sauli un vairāk CO₂ atmosfērā, palielinot siltumnīcas efektu lielai daļai planētas.
Pirmkārt, superkontinenta veidošanās nozīmētu lielāku sauszemes platību, kas atrodas prom no okeāna dzesēšanas ietekmes, kas pazīstama kā kontinentalitātes efekts.
Otrkārt, pēc miljoniem gadu saule kļūs spožāka, izstarojot vairāk enerģijas un sildot Zemi. Ņemot vērā, ka Saule izstaros par aptuveni 2,5% vairāk starojuma un superkontinents galvenokārt atradīsies karstajos, mitrajos tropos, lielākā daļa planētas varētu saskarties ar temperatūru no 40 līdz 70 grādiem.
Treškārt, palielināta vulkāniskā aktivitāte tektonisko kustību dēļ atmosfērā atbrīvos vairāk oglekļa dioksīda, aizturot vairāk siltuma. “Tālās nākotnes perspektīvas izskatās ļoti drūmas. Oglekļa dioksīda līmenis varētu būt divreiz augstāks nekā pašlaik,” raksta portāls.
Cilvēki kopā ar daudzām citām sugām mirs, jo nespēj izdalīt tāda apjoma siltumu caur sviedriem, lai atdzesētu savu ķermeni. Ilgstoša pārmērīga karstuma iedarbība arī nelabvēlīgi ietekmēs zīdītājus.
Pētījums liecina, ka tikai aptuveni 8-16% zemes jaunajā superkontinentā būs dzīvošanai piemērota. Tā kā lielākā daļa planētas saskarsies ar ārkārtēju karstumu un sausumu, pārtikas un ūdens atrašana kļūs gandrīz neiespējama. Lai gan šis scenārijs ir pēc miljoniem gadu, pētnieki uzsver, ka nevajadzētu aizmirst par pašreizējo klimata krīzi.
“Kamēr mēs prognozējam, ka pēc 250 miljoniem gadu planēta kļūs neapdzīvojama, šodien mēs jau piedzīvojam ārkārtēju karstumu, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt nulles emisiju,” raksta zinātnieki.
