Zinātnieki atklāj, ka Covid-19 pandēmijas laikā dzimušajiem zīdaiņiem ir viena īpaša kopīga iezīme 40
Zinātnieki ir atklājuši, ka Covid-19 pandēmijas laikā dzimušajiem zīdaiņiem ir izveidojusies tikai viņiem raksturīga aizsardzība pret alerģijām, informē “Indy100”.
Eksperti ir atklājuši, ka sociālās distancēšanās dēļ tajā laikā dzimušo mazuļu zarnu ekosistēma, salīdzinot ar tiem, kas dzimuši pirms pandēmijas, var palīdzēt aizsargāt viņus pret alerģiju attīstību.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Allergy“, īru pētnieki atklāj, ka Covid-19 ierobežojumi noveda pie tā, ka zīdaiņiem zarnās ir daudz labvēlīgāka mikrobioma, kas pēc dzimšanas tiek iegūta no mātes.
Izkārnījumu paraugi no 351 mazuļa, kuri piedzima pandēmijas pirmajos trīs mēnešos, tika salīdzināti ar grupu, kurā mazuļi dzimuši pirms pandēmijas. Paraugi tika ievākti no zīdaiņiem 6, 12 un 24 mēnešu vecumā.
Pēc tam viena un divu gadu vecumā tika veikti alerģijas testi. Vecākiem tika izsniegtas arī anketas, lai izprastu uzturu, mājas vidi un veselību.
Rezultāti atklāja, ka tikai aptuveni 5% zīdaiņu, kas piedzima pandēmijas periodā līdz viena gada vecumam, bija attīstījusies alerģija pret pārtiku.
Savukārt otrajā grupā, kurā mazuļi bija dzimuši pirms pandēmijas, alerģija pret kādu pārtikas produktu bija attīstījusies 22,8% zīdaiņu.
Viņi uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar zemāku infekciju un slimību līmeni, kā rezultātā samazinājās antibiotiku lietošana — līdz viena gada vecumam antibiotikas bija nepieciešamas 17% atlasīto bērnu, salīdzinot ar 80% pirms pandēmijas.
Turklāt tiek uzskatīts, ka to ietekmējis zīdīšanas ilgums.
Profesors Džonatans Hourihane (Jonathan Hourihane) skaidro: “Šis pētījums piedāvā jaunu skatījumu uz sociālās izolācijas ietekmi agrīnā dzīves posmā uz zarnu mikrobiomu.”
“Zīmīgi, ka zemāks alerģiju līmenis jaundzimušajiem, kas dzimuši [Covid-19 pandēmijas] ierobežojumu laikā, varētu norādīt uz dzīvesveida un vides faktoru nozīmi, kā arī biežas antibiotiku lietošanas ietekmi uz alerģisko slimību izplatību.”
“Mēs ceram atkārtoti pārbaudīt šos bērnus, kad viņiem būs pieci gadi, lai noskaidrotu, vai šīm interesantajām izmaiņām agrīnajā zarnu mikrobiomā ir ilgtermiņa ietekme,” skaidro profesors.
