Zinātnieki asi kritizē IZM ierēdņu darbu; Druvietes demisiju neprasīs (papildināts) 7
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) asi kritizē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta (AIZD) ierēdņu rīcību, kas saturot dienesta pilnvaru pārsniegšanas un datu manipulācijas pazīmes, vienlaikus zinātnieki izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) demisiju neprasīs.
LZA prezidents Ojārs Spārītis stāstīja, ka dažādi pārkāpumi notiek jau ilgāku laiku. Ierēdņi regulāri nepildot Ministru kabineta (MK) rīkojums, bet pēdējā mēneša laikā pārkāpumi uzskatāmi izpaudušies sagatavojot lēmumus par zinātnisko institūciju bāzes finansējuma sadali, un valsts pētījumi programmu finansējumu.
Vienlaikus zinātnieki ministres demisiju neprasīs, bet 26.septembrī tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), lai vērstu viņas uzmanību uz esošo problēmu.
Spārītis uzsvēra – ņemot vērā, ka MK rīkojumi netika pildīti, zinātnisko institūciju bāzes finansējuma sadale sadale šā gada otrajai pusei notika izmantojot neviennozīmīgi interpretējams, neprecīzi definētu datus.
Tos nespēja izvērtēt arī IZM nolīgtais zvērinātais revidents, tādējādi nelietderīgi izmantojot auditam iztērētos līdzekļus, bet auditētos zinātnisko institūciju datus AIZD ierēdņi koriģēja, patvaļīgi interpretējot Latvijas Republikas likumus, MK noteikumus un starptautiski pieņemtas metodoloģijas. Zinātnisko darbinieku noslodzes pilna laika ekvivalenta aprēķināšanai netika izmantoti vienoti principi, kā rezultātā tika izdarīti realitātei neatbilstoši pieņēmumi, ka dažā universitātē zinātnisko darbinieku skaits gada laikā pieaudzis par 74% (Daugavpils universitāte) , citā samazinājies par 39% (Latvijas Lauksaimniecības universitāte), norāda LZA.
Kā liecinot komunikācija ar AIZD ierēdņiem, datu interpretācija aprēķinu gaitā tika vairākkārtīgi mainīta. LZA uzsver – uz sagrozītiem datiem balstītais aprēķins 2014. gada otrajai pusei rada zinātniskās darbības kvalitātei nebilstošas, demotivējošas svārstības zinātnisko institūciju bāzes finansējumā.
Piemēram, LLU aģentūras “Zemkopības zinātniskais institūts” un Nacionālajam botāniskajam dārzam (starptautiskais novērtējums “1”) bāzes finansējums 2014. gada otrajai pusei, salīdzinot ar pirmo pieaudzis attiecīgi par 40% un 18%, bet RTU Neorganiskās ķīmijas institūtam (starptautiskais novērtējums “3”) – samazināts par 72%, LU Cietvielu fizikas institūtam (starptautiskais novērtējums “4”) – samazināts par 15%, Latvijas Organiskās sintēzes institūtam (starptautiskais novērtējums “5”) – samazināts par 12%.
Līdzīga, necaurspīdīga, par manipulētu kritēriju izmantošanu un iespējamiem interešu konfliktiem liecinoša situācija ir izveidojusies arī Valsts pētījumu programmu (VPP) vērtēšanā. LZA skaidro, ka, gatavojot un apstiprinot vērtēšanas kritērijus, netika ņemti vērā zinātnisko institūciju aizrādījumi, par precīzu definīciju nepieciešamību. Aptuveni 2/3 vērtējuma iegūstami uz necaurspīdīgi definētu, resorisku interešu aizstāvībā motivētu ierēdņu, nevis ekspertu vērtētu kritēriju pamata.
IZM ir publiskojusi bāzes finansējumu saņemošo zinātnisko institūciju 2014. gada finansējuma aprēķiniem iesniegtos datus, taču lai nodrošinātu bāzes finansējuma aprēķina caurspīdīgumu, nepieciešams publiskot arī pēc audita IZM ierēdņu veiktās korekcijas, bilst LZA.
LZA iepriekš paziņojumā norādīja, ka jau ilgāku laika periodā IZM AIZD ierēdņu rīcību akadēmijas vadība uzskata par patvaļīgu, apgalvojot, ka ir novērojamas dienesta pilnvaru pārsniegšanas un datu manipulācijas pazīmes.
“Minētie pārkāpumi notiek, regulāri nepildot Ministru kabineta rīkojumus, bet pēdējo divu mēneša laikā tie uzskatāmi izpaudušies, sagatavojot lēmumus par zinātnisko institūciju bāzes finansējuma sadali un valsts pētījumu programmu (VPP) finansējumu. Neskatoties uz 2.septembrī MK sēdē pieņemto lēmumu par VPP, IZM ierēdņi vēl jo projām demonstrē šokējoši sliktas pārvaldības paraugstundu,” teikts LZA paziņojumā.
