Zinātnieki apstiprinājuši! Alkohols mērenās devās ir labvēlīgs vecākiem cilvēkiem 60
Austrāliešu pētnieki no Monaša universitātes vērienīga pētījuma ietvaros atklājuši, ka mērenās devās patērēts alkohols rada ievērojami labvēlīgu ietekmi uz padzīvojušu cilvēku veselību. Tautā gan šis fakts jau sen bija labi zināms, taču tagad tam rasts arī gluži oficiāls zinātniskais pamatojums.
Proti, pētnieki pauduši, ka alkohols samazinot sirds asinsvadu slimību rašanās risku un vispārējo mirstību saistībā ar dažādiem iemesliem. Savukārt tie ļaudis, kuri vispār nemaz nelieto alkoholu, joprojām esot vairāk pakļauti tieši sirds slimību riskam.
Var piebilst, ka ar mērenu alkohola lietošanu saprot 3,5–7 tā dēvētās alkohola devas nedēļā, piebilstot, ka vienā porcijā spirta daudzums ir robežās no 10 līdz 14 gramiem jeb mililitriem (tas mēdzot atšķirties dažādās valstīs un sabiedrībās). Amerikāņiem populāro alkoholisko dzērienu vienas porcijas ekvivalentā esot 35 grami degvīna vai viskija, 350 grami alus vai 112 grami vīna. Savukārt austrāliešiem – attiecīgi 25 grami degvīna vai viskija, 250 grami alus un 80 grami vīna.
Pētījumā piedalījušies vismaz 18 000 brīvprātīgu padzīvojušo cilvēku vecumā virs 70 gadiem no ASV un Austrālijas, kuriem nav konstatētas nekādas sirds asinsvadu saslimšanas, demence un invaliditāte, kas ierobežo viņu pārvietošanās spējas. Novērojumu periods bija četri gadi un astoņi mēneši. Neskatoties uz masveidīgo tā dēvēto veselīgo dzīvesveidu, kas daudzu sludinātāju izpratnē neiztrūkstoši paredz arī atteikšanos no alkohola, pasaulē nepārtraukti palielinās spirtoto dzērienu ražošanas un lietošanas apjomi. Pētnieki noskaidrojuši, ka periodā no 1990. līdz 2017. gadam šis rādītājs izaudzis vismaz par 70%! 2018. gadā kopējais alkohola patēriņš pasaulē bija 6,2 litri tīrā alkohola (spirta) uz vienu cilvēku vecumā no 15 gadiem. Joprojām ir spēkā uzskats, ka alkohola lietošana (iespējams, domāts – pārmērīgā daudzumā, “ļaunprātīgi”) paaugstina veselību apdraudošos riskus un nāves iespēju no dažādām slimībām, dažādos sarakstos minot vismaz 230 alkohola raisītas vai vismaz ievērojami pastiprinātas slimības, kuru dēļ katru gadu nomirstot aptuveni trīs miljoni cilvēku.
Protams, alkohola pārmērīgai lietošanai patiešām var būt negatīva ietekme uz cilvēka organismu, taču jaunais austrāliešu pētījums nepielūdzami apliecinājis: mērenās devās lietots alkohols, gluži otrādi, var ievērojami samazināt slimību rašanās un nāves riskus tieši padzīvojušiem ļaudīm. Pētījuma autori savās atskaitēs gan pauduši, ka šos viņu gūtos rezultātus vēl vajadzētu interpretēt visnotaļ piesardzīgi, jo nepieciešami arī turpmāki pētījumi nolūkā pilnībā precīzi fiksēt spirtoto dzērienu ietekmi uz veselību. Bet līdz ar to jau tagad varot droši uzskatīt, ka alkohols reiz nu ir tā lieta, kas vienlaikus var būt gan inde, gan noderīgs profilaktiskais līdzeklis, un vienīgā atšķirība šeit ir tikai konkrētajās lietošanas devās.
