Kā speciālisti vērtē kontrolētu meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā? 3
Kā speciālisti vērtē kontrolētu meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā, kas satraukusi iedzīvotājus?
Ints Mednis, Pasaules dabas fonda pārstāvis:
“Uguns, tāpat kā jebkura cita dabas parādība, ir dabiska lieta. Šajā gadījumā pētījumu sagatavošanas platība nedegs dabiski, bet tuvu tādiem apstākļiem, un es nesaskatu te nekā nosodāma. Esmu pats pēc meža ugunsgrēkiem pētījis zemsedzi, un tā patiešām veidojas pavisam citāda. Zinātnes vārdā šādas lietas dara visā pasaulē.”
Andris Golovackis, Sēlijas virsmežniecības Jaunjelgavas nodaļas vecākais mežzinis:
“Es te nesaskatu neko briesmīgu. 2005. gadā kontrolēta meža dedzināšana notika manā apgaitā, jo zinātniekiem vajag tieši tādu pētījumu vietas, ko skārusi uguns. Šoreiz varbūt sabiedrības viedoklis ir asāks tādēļ, ka dedzināšanu plāno veikt Gaujas nacionālajā parkā. Taču process kā tāds nav nekas ārkārtējs. Konkrēti Jaunjelgavas teritorijā uguni izmantoja priežu audzē tādēļ, lai pēc tam vērotu bioloģiskos atjaunošanās procesus zemsedzē un dzīvajā dabā, tostarp, vai priede degšanas rezultātā nesāks ražot vairāk čiekuru. Zinātnieki šajā parauglaukumā joprojām strādā, un, cik es zinu, tur veidojas ļoti skaists jauno priedīšu klājiens.”
Astra Boķe, Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzine:
“Es gribētu uzdot jautājumu, vai šis pasākums ir tik prioritārs, lai tajā ieguldītu tādu milzīgu naudu? Protams, tie ir Eiropas fondu eiro, bet veidojušies taču no mūsu – nodokļu maksātāju – devuma un vai patiešām kaut kad sasniegtie rezultāti būs šo izdevumu vērti. Tāpat man ir sajūta, ka dedzinātāji arī paši tomēr iziet uz eksperimentu: tad jau manīs, kā izdosies. Nu, ja neizdosies – neko darīt, tā sanāca, bet nauda jau būs iztērēta.”
Edgars Šmaukstelis, mežzinātnes institūta “Silava” un LLU aģentūras “Mežu pētīšanas stacija” direktors:
“Man ir grūti saprast, kāpēc jādedzina speciāli, ja pētījumiem var izvēlēties jau notikušu meža ugunsgrēku zonas. To Latvijā ir ļoti daudz, un visās taču atjaunojas biotopi, jo noteiktu kukaiņu, noteiktu augu daļa šo ekoloģisko nišu ieņem. Cits jautājums, vai kādas sugas vispār mūsu valstī ir tik apdraudētas, ka jādedzina mežs, lai tās glābtu. Ir nopietni jāizvērtē, vai Gaujas nacionālais parks, kas ir Latvijas pērle, ir piemērota vieta šādu darbību veikšanai. Es uzskatu, ka noteikti nav. Un kur ir iepriekšējo kontrolēto meža dedzināšanu rezultātu izvērtējums? Neesmu gan neko dzirdējis. No malas drīzāk izskatās, ka notiek kāda projekta naudas apgūšana, nevis nopietni zinātniskie pētījumi.”
Jānis Mikijanskis, Ziemeļlatgales mežsaimniecības meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists:
“Nepārzinu situāciju, lai atbildētu, vai tiek darīts pareizi vai nepareizi. Arī no zinātniskā viedokļa nezinu, kādi biotopu augšanai un jaunu veidošanai ir vajadzīgi īpašie apstākļi. Taču no ugunsdrošības aspekta šis ir ārkārtīgi riskants pasākums, un varu teikt, ka tie ir drosmīgi cilvēki, kuri uzņemas tik lielu atbildību organizēt tīšu meža aizdedzināšanu. Uguns ir uguns, lai cik to kontrolēti un zinātniski pareizi darītu. Var piekrist, ka pasaulē zinātnieki šādi rīkojas, bet, cik zinu, tad daudzās valstīs to dara specifisko sugu dēļ, kam vairošanos veicina tikai meža ugunsgrēki. Piemēram, sekvojām. Latvijā tādu nav. Latvijā jau pati daba nav ieregulējusi, lai kaut kas īpašs attīstītos tieši pēc ugunsnelaimes. Izmaiņas, protams, pēc tam ir, bet zinātniskie pētījumi varbūt var notikt arī nelielos parauglaukumiņos, nevis vairākos hektāros. Kāda ir garantija, ka tagad nodedzinās lielu platību un pēc tam pateiks, ka tomēr nekas no cerētā nav izdevies?”
UZZIŅA
Projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” meža dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos.
Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti.
Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laika apstākļiem.
Pret kontrolēto meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā parakstījušies jau 800 iedzīvotāju.
