Zinātnes progress. “Diseldorfas pacients” – piektais cilvēks pasaulē, kas veiksmīgi izārstēts no HIV 6
Kāds 53 gadus vecs vīrietis Vācijā ir izārstēts no HIV. Saukts par “Diseldorfas pacientu”, lai aizsargātu viņa privātumu, pētnieki paziņojuši, ka viņš ir piektais apstiprinātais HIV izārstēšanas gadījums. Lai gan sīkāka informācija par viņa veiksmīgo ārstēšanu pirmo reizi tika paziņota konferencē 2019. gadā, pētnieki nevarēja apstiprināt, vai viņš tajā laikā bija patiešām izārstēts, par to raksta abcnews.go.com.
“Diseldorfas pacienta” organismā joprojām nav atrodamas vīrusa paliekas pat pēc tam, kad pirms četriem gadiem viņš pārtrauca lietot medikamentus pret HIV. “Viņš patiešām ir izārstēts,” sacīja Dr. Bjorns-Ēriks Ole Jensens, kurš iepazīstināja ar sīkāku informāciju par šo gadījumu jaunā publikācijā “Nature Medicine”. “Šis ir pozitīvs signāls un rada cerību, taču ir vēl daudz darāmā,” sacīja Jensens.
Lielākajai daļai cilvēku HIV ir mūža infekcija, un vīrusu pilnībā izskaust nevar, bet, pateicoties mūsdienu medikamentiem, cilvēki ar HIV var dzīvot ilgu un veselīgu mūžu.
“Diseldorfas pacients” nu ir to cilvēku grupā, kas ir izārstēti pēc cilmes šūnu transplantācijas, kas parasti tiek veikta tikai vēža pacientiem, kuriem nav citu iespēju. Cilmes šūnu transplantācija ir augsta riska procedūra, kas efektīvi var aizvietot cilvēka imūnsistēmu. Primārais mērķis ir izārstēt kāda cilvēka vēzi, taču dažos gadījumos šī procedūra ir arī novedusi pie HIV izārstēšanas.
HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss iekļūst imūnsistēmas šūnās un iznīcina tās. Neārstējot to ilgstoši, tas var izraisīt AIDS jeb iegūto imūndeficīta sindromu, kad cilvēka organisms vairs nespēj cīnīties pat ar nelielu infekciju.
Pirmā persona, kas izārstējās no HIV, bija Timotijs Rejs Brauns. Pētnieki nosauca viņa gadījumu par “Berlīnes pacientu” 2009. gadā. Tam sekoja “Londonas pacienta” izveseļošanās 2019. gadā. Pavisam nesen, 2022. gadā, tika publicētas ziņas žurnālā “The City of Hope” par “Ņujorkas pacienti”.
Arī visiem četriem šiem pacientiem asins vēža ārstēšanai tika veikta cilmes šūnu transplantācija. Viņu donoriem bija arī tāda pati pret HIV rezistenta mutācija, kas dzēš proteīnu, ko sauc par CCR5, ko HIV parasti izmanto, lai iekļūtu šūnā. Tikai 1% no kopējā iedzīvotāju skaita ir šīs ģenētiskās mutācijas, kas padara tos rezistentus pret HIV.
Cilmes šūnu transplantācija ir sarežģīta procedūra, kas saistīta ar daudziem riskiem, un ir pārāk riskanti piedāvāt to kā līdzekli ikvienam, kam ir HIV. Tomēr zinātnieki ir cerīgi. Katru reizi, kad viņi izārstē jaunu pacientu, viņi gūst vērtīgas izpētes atziņas, kas palīdz saprast, kas būtu nepieciešams, lai atrastu zāles ikvienam.
Pasaulē pavisam ir 38,4 miljoni cilvēku, kas ir slimi ar HIV.
