Zinātne pieliek punktu spekulācijām: Hitlers patiešām nomira 1945. gadā 6
Franču zinātnieki apgalvo, ka viņu jaunākais pētījums pieliks punktu sazvērestības teorijām par to, ka Ādolfs Hitlers kara beigās varētu būt aizbēdzis no Berlīnes, raksta “Telegraph.co.uk”.
Zinātniekiem bijusi ļoti reta iespēja piekļūt Hitlera zobu fragmentiem, kuri kopš kara beigām glabājas Maskavā. Par zobu autentiskumu neesot šaubu, un tie apliecina, ka Hitlers pilnīgi noteikti miris pēc tam, kad iedzēris cianīdu un iešāvis sev galvā.
Zobi tika izstādīti 2000. gadā, svinot 55 gadus kopš kara beigām. Pagājušajā mēnesī angliski tika nopublicētas krievu tulkotājas atmiņas – viņa stāstīja kā izpostītajā Berlīnē meklējusi un pārbaudījusi Hitlera zobu labošanas kartītes, lai salīdzinātu, vai to dati saskan ar viņai iedotajiem zobiem – un tā arī bijis.
2017. gadā Krievijas Federālās drošības dienests un Krievijas Valsts arhīvs uzticējis franču zinātnieku grupai izpētīt Hitlera kaulus pirmo reizi kopš 1946. gada, sacīja profesors Filips Šarljē, kurš bija viens no izraudzītajiem zinātniekiem.
Viņi varēja aplūkot galvaskausa fragmentu, kura kreisajā pusē bija redzams caurums – visticamāk, lodes radīts.
Zinātniekiem netika atļauts paņemt paraugus no galvaskausa, viņi atzīmēja pētījumā, kas piektdien publicēts žurnālā “European Journal of Internal Medicine”. Taču skelete morfoloģija bijusi “pilnībā salīdzināma” ar Hitlera galvaskausa rentgenuzņēmumiem, kas veikti vairākus gadus pirms viņa nāves.
Savukārt nacistu vadoņa zobu analīze apstiprināja, ka to stāvoklis bijis slikts, daudzviet nogulsnējies zobakmens, kurā neatrada ne miņas no gaļas produktiem – kā zināms, Hitlers bija veģetārietis. Tāpat uz zobiem netika atrasts šaujampulvera pēdas, apliecnot, ka nāvējošais šāviens izdarīts pierē vai kaklā.
Savukārt zilganie izgulsnējumi uz mākslīgajiem zobiem liecinot par “ķīmisku reakciju starp cianīdu un protēžu metālu”, norādījuši pētnieki.
Šarljē norādīja, ka lielākās diskusijas zinātnieku aprindās bijušas par Hitlera nāves precīzajiem cēloņiem – vai viņu nogalinājusi lode vai inde. “Tagad zinām, ka izmantotas abas,” zinātnieks norādīja.
