Šāda veida pret Latvijas un Ziemeļatlantijas savienības interesēm vērsts izlēciens bija nepatīkams pārsteigums. Pašā NATO Prāgas samita priekšvakarā paplašināšanās skeptiķiem tika dots arguments apšaubīt Latvijas drošības institūciju gatavību ierobežot pretvalstiski orientētas organizācijas vai to atbalstītājus. [..] Par to, ka nacionālboļševikiem simpatizējošās Aļinas mēģinājums ar neļķēm iepļaukāt Velsas princi Čārlzu salīdzinoši kuriozā veidā atstāj iespaidu uz lemšanas pozīcijās esošu cilvēku domāšanu, nācās pārliecināties Latvijas kadetam Rihardam Šķeltiņam, kurš studēja Sand-hērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā Lielbritānijā. Pēc studiju pabeigšanas Lielbritānijā jaunais leitnants R. Šķeltiņš, Latvijas Radio stāstot par studiju laiku, atcerējās: “Vienreiz bija tāda specifiska lieta, kad daugavpiliete mēģināja iepļaukāt princi Čārlzu ar puķēm. Tad uzreiz pirmajā dienā par to jau zināja visa akadēmijas vadība, un, tā kā es biju no Latvijas, par to, ka mana tautiete tā varēja izdarīties, man nācās izciest dažus sodus. Piemēram, viens no tādiem bija katru stundu divas nedēļas vajadzēja iet pie vada komandiera un pildīt vingrinājumus balstā guļus 25 reizes. Tad arī bija skraidīšana ar ekipējumu, lēkāšana tāda, ceļus pie krūtīm, atraujot pēdas no zemes, kā arī, ja vajadzēja kādu brīvprātīgo – tas, protams, biju es. Īpaši liels naids – kā personisks nebija, bet nu nedrīkst tā tomēr iepļaukāt karaliskās ģimenes…” 12
Šo salīdzinoši intriģējošo ziņu par R. Šķeltiņa vaļsirdīgo atzīšanos publicēja ziņu aģentūra LETA, tā izskanēja TV “Panorāmā” un citos ziņu raidījumos. Tā kā Lielbritānijas militārais atašejs bija atvaļinājumā ārpus Latvijas, nekāda reakcija no Lielbritānijas vēstniecības nesekoja. Taču, ja arī tāda būtu bijusi, tad vienīgi par to, kāpēc notikušais Sandhērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā ticis noklusēts un pēc tam tiek publiskots šādā veidā. Tāpēc Aizsardzības ministrijas (AM) Starptautisko sakaru departamenta Divpusējo attiecību nodaļas ziņojums ministram par gadījumu ar Latvijas kadetu R. Šķeltiņu raisīja virkni jautājumu. Kāpēc studiju laikā Latvijas kadets neinformēja Latvijas AM un NBS par ārpusreglamenta sodu lietošanu pret viņu par notikumu, ar kuru viņam nav nekāda sakara? Kāpēc par šo lietu R. Šķeltiņš stāsta Latvijas Radio specifiskos apstākļus nezinošai auditorijai, ja nav par to informējis NBS augstāko vadību!? Šādu faktu nedrīkstēja atstāt bez ievērības.
Ministrs Ģ. V. Kristovskis pievienoja rezolūciju uz Divpusējo attiecību nodaļas vadītāja Aira Rikveiļa ziņojuma, kas adresēts R. Graubem, G. Zeibotam un valsts sekretāra p. i. I. Dreģei: “Obligāti skatīt tuvākajā augstāko amatpersonu sēdē! Skaidri redzams, ka jaunajiem NBS virsniekiem trūkst zināšanu par to, kā jārīkojas šādās situācijās, kas jāklāsta publiski un kādas var būt sekas. Morālā, psiholoģiskā un diplomātiskā sagatavotība ir acīmredzami nepietiekama.” Šis gadījums nepārprotami prasīja veikt kārtējos uzlabojumus Latvijas kadetu sagatavošanas procesā citās valstīs. Sandhērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā katru gadu studēja kāds Latvijas kadets.
