Daļai cilvēku, kuri pārslimo Covid-19 vīrusu bez simptomiem, atrod plaušu audu bojājumu 57
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ir pārslimots Covid-19, tomēr pašsajūta joprojām slikta. Varbūt vajag pārbaudīt veselību un konsultēties ar speciālistu?
Kādas ir biežākās komplikācijas
Pēc Covid-19 vīrusa infekcijas izslimošanas vidēji katram desmitajam saglabājas sūdzības līdz pat četrām un vairāk nedēļām vai pat mēnešiem. Pat ja saslimšana noritējusi viegli vai vispār bez simptomiem (līdz 40% gadījumu), tas nenozīmē, ka pacients ir pasargāts no komplikācijām.
Piemēram, arī pēc vieglas saslimšanas var būt smags hroniska noguruma sindroms un plaušu bojājums, kas ilgstoši neļauj atgriezties pie iepriekšējām ikdienas aktivitātēm, stāsta Veselības centra 4 ārste interniste Dace Trumpika.
Visbiežākās komplikācijas ir hronisks nogurums, izteikts nespēks, galvassāpes, grūtības koncentrēties, pasliktināta atmiņa un miega traucējumi. Tāpat ļoti bieži ir paātrināta sirdsdarbība, kas novērojama arī miera stāvoklī, elpas trūkums, klepus, sāpes krūtīs un muskuļos.
Covid-19 vīrusa radītās sekas jāuztver nopietni, uzsver ārste. Arī iepriekš pilnīgi veselam un sportiskam cilvēkam pēc slimošanas var parādīties nopietnas veselības problēmas. Elpas trūkums un klepus liecina par skartām plaušām, taču plaušu bojājums ne vienmēr norit kopā ar klepu un elpas trūkumu!
Daļai cilvēku, kuri pārslimo Covid-19 vīrusu bez simptomiem, veicot skrīninga datortomogrāfiju plaušām, atrod plaušu audu bojājumu. Turklāt to var noteikt tikai mērķtiecīgā padziļinātā izmeklēšanā. Vienkārša sirdsdarbības paātrināšanās arī var slēpt kaut ko nopietnāku, piemēram, sirds muskuļa bojājumu, ko var noteikt vienīgi kardiologs.
Uz pārbaudēm!
Visparastākās asinsanalīzes palīdz daļēji saprast, cik smaga bijusi vīrusa gaita un vai ir nozīmīgi orgānu funkcionālie bojājumi.
Katram ieteicamās pārbaudes ir individuālas, pamatojoties uz to, kā noritējusi Covid-19 infekcija un kādas sūdzības saglabājušās pēc izslimošanas.
Covid-19 vīrusa infekciju visbiežāk saista ar plaušu saslimšanu, un daļēji tā ir taisnība. Tādēļ, lai noteiktu plaušām radīto bojājumu, ieteicams veikt datortomogrāfiju šim orgānam. Tomēr jāņem vērā, ka vīruss skar ne tikai plaušas – tas var ietekmēt dažādas orgānu sistēmas, sākot ar sirdi un galvas smadzenēm un beidzot ar ādu un matiem. Tāpēc pieejai jābūt personalizētai un vērstai uz katru pacientu.
Pārslimojot smagāk un saglabājoties sūdzībām, nereti ieteicams piesaistīt vairākus speciālistus, piemēram, kardiologu, pneimonologu, endokrinologu, gastroenterologu, nefrologu, imunologu, psihiatru, fizioterapeitu. Attiecīgi arī nepieciešamas specifiskas pārbaudes – ehokardiogramma, Holtera monitorēšana (elektrokardiogrammas pieraksts 24 vai 48 stundu garumā), spirometrija, endoskopija, doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem, datortomogrāfija un citas.
Kā paši varam sev palīdzēt
• Ļoti liela varbūtība, ka cilvēkam saslimšana noritēs smagi, ir tad, ja viņam ir liekais svars. Aptaukošanās ir saistāma gan ar imūnās funkcijas pārmaiņām, gan samazinātu plaušu kapacitāti. Tāpēc ir svarīgi uzturēt optimālu svaru.
• Regulāras mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes palīdz ātrāk atgūties no Covid-19 radītajām komplikācijām. Taču, veicot jebkādas fiziskās aktivitātes, rūpīgi jāseko līdzi pašsajūtai. Ja parādās tādi simptomi kā galvas reiboņi, slikta dūša, sāpes krūtīs, sirdsklauves vai citi, slodze jāpārtrauc. Tomēr tas nenozīmē, ka jāievēro gultas režīms – tiklīdz iespējams, atkal pakāpeniski jākāpina slodze. Ideālā gadījumā to var veikt profesionāļa, piemēram, fizioterapeita, klātbūtnē.
• Nereti papildus uzturam ārsts izraksta arī D vitamīnu – tas uztur stiprus gan kaulus, gan imūno sistēmu, tāpēc tam ir liela nozīme gan Covid-19 ārstēšanā, gan tālākā rehabilitācijā.
Iesaka farmaceite
BENU aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa dod padomu: “Pēc Covid-19 izslimošanas iesaku pievērst īpašu uzmanību veselīgam uzturam – ieteicami piena produkti, apelsīni, visi dzeltenie augļi, kas satur vitamīnu A, kā arī vitamīnu B3 saturošie produkti, piemēram, gaļa, zivis, pākšaugi, graudi, pupas, jo šis vitamīns palīdz mazināt plaušu iekaisumus. Tāpat vajadzīgi ar folijskābi bagāti pārtikas produkti, piemēram, lapu zaļumi un spināti. Arī tie palīdz mazināt plaušu iekaisumu.
Imunitātes spēcināšanai noder vitamīns C un D, no minerālvielām – cinks. No augu līdzekļiem talkā var nākt imunitāti modelējošie augi – plūškoks un ehinācija, kā arī polifenolus saturošie augi, piemēram, mellenes un zaļā tēja. Polifenoli ir plaša spektra pretiekaisuma vielas. Ja pacientam ir hroniskas sirdssaslimšanas, ieteicams novērot kālija līmeni asinīs. Pēc saslimšanas var lietot arī probiotiķus, jo tie saīsina atveseļošanās periodu.”
