Ziņas par ietekmīgākajiem Latvijas EP deputātiem 0
Baltijas valstīm ir tikai astoņu gadu pieredze Eiropas Savienībā. Mums nebija ļauts piedalīties šī unikālā vēsturiskā projekta pirmsākumos. Šodien esam ieguvuši vienādas tiesības un privilēģijas uzņemties atbildību par atkal apvienotas Eiropas saimes likteni un nākotni. …
Esam Eiropas līdzīpašnieki
Tunne Kelams , Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas
Baltijas valstīm ir tikai astoņu gadu pieredze Eiropas Savienībā. Mums nebija ļauts piedalīties šī unikālā vēsturiskā projekta pirmsākumos. Šodien esam ieguvuši vienādas tiesības un privilēģijas uzņemties atbildību par atkal apvienotas Eiropas saimes likteni un nākotni.
Patlaban krīze liek mums turēties kopā! Lielākās un ilglaicīgākās bažas ir, ka līdz šim tas nav darīts efektīvi un pārliecinoši. Tieši tāpēc finanšu krīze ir pāraugusi daudz nopietnākā krīzē – uzticības krīzē.
Mums ir jāsaprot, ka visi risinājumi sākas mūsos pašos. Ir maldinoši norādīt tikai uz Briseli un gaidīt risinājumus no turienes. Krīze un izeja no tās, pirmkārt un galvenokārt, ir meklējama sevī, jo daudzās dalībvalstīs pietrūkst gribas patiesi sadarboties un īstenot reformas.
Patiesībā Eiropa sākas no mums pašiem. Vienīgais veids, kā gūt panākumus un nodrošināt sev labāku nākotni, ir justies kā eiropietim un domāt eiropeiski. Mēs esam Eiropa. Tas nav pretrunā ar mūsu nacionālo identitāti, bet papildina un dod pievienoto vērtību.
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Realitātē mēs esam mūsu nacionālo valstu līdzīpašnieki un tajā pašā laikā arī Eiropas līdzīpašnieki. Viens no galvenajiem notiekošās krīzes cēloņiem ir fakts, ka daudzas valdības, kā arī iedzīvotāji mēdz skatīties uz Eiropas Savienību kā patērētāji, redzot Briselē institūciju, kas sniedz pakalpojumus un papildu naudu. Tāpat viņi redz politiķus, kas tiek uzskatīti tikai par starpniekiem nepieciešamo līdzekļu vai pakalpojumu ieguvei konkrētām interešu grupām.
Būt īpašniekiem nozīmē aktīvu līdzdalību un atbildību. Tas ir bijis Latvijas izvēlētais virziens. Jūsu valsts ir pierādījusi visai Eiropai, ka, sabalansējot budžetu un samazinot izdevumus, tas ir paveicams. Uzticību var atjaunot. Ir gandarījums un lepnums, ka tagad Eiropas Parlamentā varam regulāri dzirdēt ES līderu, piemēram, komisijas priekšsēdētāju Barozu vai ETP grupas priekšsēdētāju Daulu pieminot Latvijas premjerministra Dombrovska vārdu un norādot, ka eksistē dalībvalsts, kura spējusi pārvarēt krīzi un atjaunot ekonomisko uzticamību starptautiskajos tirgos.
Kalniete iestājas par Baltijas zemniekiem
Vēlreiz atgādinot, ka Baltijas valstu zemnieki nav padevušies un turpina cīņu par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem, Eiropas Parlamentā (EP) uz konferenci par Baltijas valstu izaicinājumu lauksaimniecības reformas ietvaros aicināja EP deputāte Sandra Kalniete un paši lauksaimnieki.
”Baltijas zemnieki man bieži vaicā, kādēļ viņiem jāievēro visas tās pašas prasības, kuras ir saistošas zemniekiem Rietumeiropā, ja viņi saņem tikai ceturto daļu no tiešajiem maksājumiem, kurus saņem citu dalībvalstu zemnieki. Varbūt taisnīgāk būtu, ja mūsu zemniekiem būtu jāpilda tikai ceturtā daļa no visām prasībām?” konferences atklāšanā jautāja Kalniete.
Tāpēc pasākumā piedalījās Baltijas valstu lauksaimniecības eksperti, ar statistiku skaidrojot patieso situāciju, un vairāki EP Lauksaimniecības komitejas deputāti, kuri pašlaik vada sarunas par lauksaimniecības reformu. Šie deputāti apliecināja, ka taisnīgāki tiešie maksājumi Baltijas valstu zemniekiem ir viens no visvairāk apspriestajiem tematiem komitejā.
Savukārt Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Eiropas Parlamentā Lauksaimniecības komitejā Alberts Dess, kas pēc Kalnietes ielūguma jau divreiz ir viesojies Latvijas lauku saimniecībās, stāstīja, ka viņu pārsteidz to valstu argumenti, kas atrodas saņemto tiešmaksājumu augšgalā.
”Šīs valstis vairs nebūšot konkurētspējīgas, ja par dažiem desmitiem eiro samazināsies tiešmaksājumi. Man jājautā, kā gan Baltijas valstis var būt konkurētspējīgas, saņemot deviņdesmit eiro, bet kāds, kas 550 eiro vietā saņems 500 eiro, uzreiz zaudēs konkurētspēju?”
”Protams, ka šāda konference bez papildu aktivitātēm cerētos rezultātus vien nedos,” uzskata Kalniete. ”Tā ir svarīga daļa no vairākus gadus ilgstošās kampaņas, kuras laikā pastāvīgi atgādinām EP deputātiem, ka pieprasām visaptverošu un taisnīgu lauksaimniecības reformu.” Deputātes centienus ir pamanījušas arī sabiedriskās organizācijas Briselē un citur Eiropā, kas Sandru Kalnieti ir izvirzījušas balvai kā labāko deputāti EP Lauksaimniecības komitejā.
Šadurskis aizstāv samērīgu pieeju vides jautājumiem
Aiz “zaļām” idejām reizēm slēpjas argumentācijas trūkums vai kādas intereses, apgalvo deputāts Kārlis Šadurskis un piebilst, ka septembris Briselē būs karsts. Vides komitejā, kurā viņš strādā, gaidāmi vairāki Latvijai ļoti svarīgi balsojumi.
Pirmkārt, tiešmaksājumi zemniekiem. Komitejā Šadurskis uztur divas galvenās prasības: ne zemāku maksājumu līmeni par 80% no ES vidējā un nepārspīlētu “zaļo komponenti”, t.i., valstīs, kur daudz mežu, purvu u.tml., zemniekiem nav jāprasa nodrošināt 7% ekoloģisko zonu savās zemes platībās.
Otrs svarīgs jautājums ir par slāņu gāzes un naftas ieguves ietekmi uz vidi. Komitejā notiek īsta cīņa – zaļie maksimālisti, kas domā, ka degvielu iegūst benzīntankos, pret pragmatiķiem, kas saprot: ja ap 2050. gadu no pieciem iespējamiem enerģijas avotiem – tradicionālās fosilās, slāņu gāzes un naftas, atjaunojamās un kodolenerģijas, pirmais izsīks, bet pēdējais nespēs nodrošināt nepieciešamo patēriņa līmeni, tad alternatīvas slāņu energoresursiem nav. Ar slāņu gāzi ASV ir kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti.
Ja Eiropa liks mākslīgus šķēršļus modernai, ekoloģiskai un monitorētai ieguvei, tā nekļūs par pasaules vadošo ekonomiku. Latvijai šai jautājumā ir arī savas intereses. Iespējams, ka mūsu dzīlēs ir izmantošanai derīgi slāņu gāzes un naftas krājumi.
Trešā diskusija ir par direktīvas projektu par ķīmiskajām piesārņotājvielām ūdenī. Eiropas Komisija bez nopietna zinātniska pamatojuma grib būtiski palielināt novērojamo vielu skaitu, kas radīs nepamatotu finanšu slogu dalībvalstīm. Savukārt, piemēram, kuģu degvielas sēra izmešu jautājumā, kur kaitējums videi ir daudz lielāks, atsevišķos ES reģionos līdz pat 2025. gadam tiek pieļauts saglabāt piecreiz augstāku piesārņojuma līmeni nekā no 2015. gada būs atļauts Baltijas un Ziemeļjūrā. Šadurskis uzsver: “Eiropas Parlaments ir tā institūcija, kas ļauj jautājumus izdiskutēt kopsakarībās. Samērīga, saprātīga, ekonomiski pamatota pieeja vides jautājumiem ir mans nebeidzams darbalauks Vides komitejā.”
Kariņš gūst Eiropas Parlamenta atbalstu
Eiropas Parlaments ar nozīmīgu balsu pārsvaru atbalstīja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas deputāta Krišjāņa Kariņa sagatavoto likumprojektu, kas paredz vienotu Eiropas Savienības (ES) pieeju sadarbībai ar trešajām valstīm enerģētikas piegāžu jomā. Tas ir nozīmīgs solis vienotas ES enerģētikas ārpolitikas virzienā, kas veicinās energoapgādes piegāžu drošību un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem visās dalībvalstīs.
EP atbalstītais likumprojekts visnotaļ tieši uzrunā situāciju gāzes sektorā Eiropā. Septembra sākumā Eiropas Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanu pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom par iespējamu ļaunprātīgu monopola stāvokļa izmantošanu Austrum- un Centrāleiropā, tajā skaitā Latvijā. K. Kariņš uzsver: “Eiropa ik gadus kļūst atkarīgāka no importētiem energoresursiem. Patlaban ES importē aptuveni 60% no tai nepieciešamās dabasgāzes, Latvija, kā zināms, visus 100%. Galvenais gāzes piegādātājs Eiropai ir Gazprom, kas, slēdzot ar katru dalībvalsti atsevišķu līgumu par gāzes cenu un piegādi, piekopj “skaldi un valdi” politiku. Tā rezultātā cieš patērētājs, kurš maksā dārgāk.”
K. Kariņa sagatavotais likumprojekts nepieļaus turpmāku šādas Gazprom politikas īstenošanu. ES dalībvalstis ar EK starpniecību sāks rīkoties koordinēti ar mērķi panākt labākus noteikumus gāzes iepirkumā Eiropas patērētājiem.
Jāatzīmē, ka K. Kariņš likumprojekta sagatavošanas laikā saskārās ar nozīmīgu pretestību likumprojektam no tādām lielajām ES dalībvalstīm kā Vācija, Francija, Itālija, kas faktiski varēja nozīmēt arī to, ka tas netiktu pieņemts. Neskatoties uz lielo pretestību, K. Kariņš kā EP pilnvarots viedokļa paudējs sadarbībā ar Dānijas prezidentūru panāca kompromisu un līdz ar to Eiropas Padomes atbalstu.
“Būtiski, ka šāda likumdošana ir pieņemta un stājas spēkā, jo diena, kad komisija ir jebkuras valsts sarunu partneris pārrunās ar Gazprom vai kādu citu piegādātāju, nozīmē tikai to, ka tā ir laba diena Eiropas patērētājam,” uzsver likuma autors K. Kariņš.
Vaidere veido nosacījumus tirdzniecībai ar Krieviju
Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas pastāvīgā referente Krievijas jautājumos Inese Vaidere atzīst, ka Krievijas nesenā pievienošanās PTO ir solis pretī labāk regulētām tirdzniecības attiecībām ar kaimiņvalsti.
Nupat pabeigusi darbu pie ziņojuma par tirdzniecības nolīgumu, kas regulē izejvielu importu no Krievijas, deputāte uzsākusi spraigu darbu pie nolīguma par regulētu izvedmuitu koksnes produktiem. “Tagad Krievija nevarēs tik brīvi žonglēt ar tarifiem bez jebkādām tiesiskām sekām un tas būs ieguvums arī mūsu uzņēmējiem,” uzsver Vaidere.
Deputāte atgādina, ka Krievijas protekcionisma mehānismi, lai apietu godīgu konkurenci, mums ir labi zināmi. Starp tiem gan dzīvnieku importa aizliegums, gan Putina dekrēts, kas izdots, lai kaitētu Eiropas Komisijas izmeklēšanai pret Gazprom.
Krievijas loma Latvijas ekonomikā nereti tiek pārvērtēta. Skaitļi rāda, ka augustā tirdzniecība ar Krieviju veidoja tikai 11,1% no eksporta (mazāk nekā ar Lietuvu un Igauniju) un 7,7% no importa (mazāk nekā ar Lietuvu, Vāciju un Poliju). Turpretim Eiropas Savienības valstis kopumā veido gandrīz 75% no ārējās tirdzniecības. Tomēr deputāte atzīst, ka valsts ekonomikai svarīgas ir jebkuras tirgus attiecības.
Šobrīd, ritot sarežģītām sarunām starp Eiropas Savienību un Krieviju par jauno Partnerības un sadarbības nolīgumu, Vaidere atceras, ka, uzsākot darbu Eiropas Parlamentā, tika jautājusi, kādēļ Krievijai ir piešķirts Eiropas Savienības stratēģiskā partnera statuss, bet citas valstis ir tikai kaimiņa statusā. Toreiz tika atbildēts, ka Krievija tā esot vēlējusies. Svarīgi kļūdas neatkārtot, aizstāvēt savas intereses.
Nolīgumam, par ko sarunas noris kopš 2008. gada, jābūt detalizētam un juridiski saistošam. Krievija darbu bremzē, izrādot interesi tikai par vienu sadaļu – vīzu atvieglojumiem ieceļošanai Eiropas Savienībā. Zinot Krievijas tendenci politizēt ekonomiku, ir skaidrs, ka nekonkrēts līgums nebūs Eiropas Savienības interesēs.
Eiropas Tautas partijas grupas apmaksāta publikācija. Sagatavoja Ģirts Salmgriezis, ETP grupas preses dienests.
