Ziņas jaunā realitātē: daļa žurnālistu baidās, ka viņu darbu varētu uzticēt robotiem 9
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mediji ir viena no nozarēm, kura pēdējo gadu laikā sociālo mediju popularitātes dēļ piedzīvo sarežģītus laikus. Kā darbā iesaistīt jaunās tehnoloģijas?
Jūnija sākumā notiks īpašs tiešsaistes hakatons “MediaHack”, tajā jebkurš interesents 48 stundu laikā centīsies radīt mediju nozari izmainošas idejas.
Bet pirms tam īpašā vebinārā dažādu jomu eksperti sprieda par to, kā mediju nozari ietekmēs un mainīs inovatīvās tehnoloģijas – 5G, paplašinātā realitāte, kā arī mākslīgais intelekts (AI).
Žurnālistikā viena no pēdējo laiku visvairāk apspriestajām tēmām ir mākslīgā intelekta ienākšana. Daļa baidās, ka viņu darbu varētu aizvietot gudrāki roboti.
“Tik vienkārši vis nebūs,” vebinārā sacīja bijušais žurnālists, tagad mārketinga konsultants no Lietuvas Ģedimins Galkausks.
“Mākslīgais intelekts papildinās žurnālistiku. Jau šobrīd AI spēj ģenerēt dažādas publikācijas, ko izmanto, piemēram, vairāki mediji Lielbritānijā. Varu teikt, ka ģenerētie teksti ir diezgan kvalitatīvi un nepieciešama vien neliela redakcionāla iejaukšanās.
Taču nevajadzētu bīties!
Manuprāt, mākslīgajam intelektam būtu jāļauj no žurnālistu pleciem novelt vienkāršākās publikācijas, dodot vairāk laika pētnieciskajai žurnālistikai, dažādu tematu dziļākai izpētei.
Un nedrīkst aizmirst, ka publikācijas nevarēs iztikt bez tā unikālā cilvēka pieskāriena, kas rakstus padara interesantus,” ir pārliecināts Galkausks.
Tulkošanas uzņēmuma “Tilde” mākslīgā intelekta biznesa attīstības vadītājs Mārtiņš Sūna piebilda, ka žurnālistu darbu var ievērojami vienkāršāku padarīt mašīntulkošanas un runas sintēzes tehnoloģijas, kas ļauj ierunāto automātiski atšifrēt tekstā.
“Ja visas šīs tehnoloģijas apvieno, satura patērētājiem var nodrošināt multilingvālu saturu, tostarp arī neredzīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem.”
Jāpiebilst gan, ka šobrīd runas sintēzes tehnoloģijas ikdienas žurnālista darbā gan vēl nav izmantojamas.
Ticu gan, ka pavisam drīz situācija mainīsies.
Sūna uzskata, ka parādīsies dažādi virtuāli asistenti, kuri palīdzēs atlasīt (un izstāstīt) svarīgākos jaunumus, balstoties uz iepriekš zināmām patērētāja vēlmēm.
Turklāt vairs nebūs svarīga ziņas izcelsmes valsts, jo asistents ar mašīntulkošanas palīdzību spēs iztulkot jebkuru saturu. Tāpat saturs tiks personalizēts. Zinot katra patērētāja vizuālās u. c. vēlmes, ziņa, sižets u. c. veida saturs ikvienam no mums tiks iesaiņots atšķirīgi.
Ja runājam par rīkiem, ko varētu izmantot satura patērēšanai, nevar neminēt paplašināto realitāti veidojošās funkcijas – virtuālo realitāti (VR), papildināto (AR) un iegremdējošo (angļu val. – immersion) realitāti.
Jā, katra no tām ir kaut kas pavisam cits. Pirmais līmenis ir virtuālā realitāte, kas ar īpašu briļļu palīdzību rada pilnībā digitālu vidi, kurā darboties.
Papildinātajā realitātē dzīve tiek papildināta ar digitālām, virtuālām detaļām.
Kā mobilajā spēlē “Pokemon Go”, kad spēlētājam pokemoni jāmeklē dzīvā pilsētas vidē. Savukārt visfutūristiskākā ir iegremdējošā realitāte, kad ierīces izmantotājs var mijiedarboties gan ar digitālo, gan reālo vidi, tehnoloģijām nodrošinot tik unikālas spējas kā ožu, tausti un garšu.
“Mūsu industrijā īsti nerunā par ierīcēm – brillēm u. c. veida tehnoloģijām, kas jāuzvelk, lai varētu doties šajā unikālajā pieredzē. Mēs vairāk domājam par to, kā mediji cilvēkiem, uzņēmējiem, organizācijām varētu nodrošināt saturīgāku, pilnīgāku mediju patērēšanas pieredzi,” stāsta virtuālās realitātes tehnoloģiju uzņēmuma “Vividly” dibinātāja Gunita Kuļikovska.
“Iegremdējošā realitāte šīs barjeras nojauks, un jebkurš cilvēks varēs kļūt par satura radītāju, dodot pirmās personas pieredzi, notikumus reāllaikā. Šīs spējas žurnālistikā ir un būs ļoti nozīmīgas, un redzu, ka daudzi lielie mediji investē šajās tehnoloģijās, nodrošinot žurnālistiem šīs iegremdējošās spējas, kas dod iespaidu, ka esi iegājis virtuālajā pasaulē.”
“Facebook” jau 2014. gadā iegādājās virtuālās realitātes ierīču ražotāju “Oculus”. Svarīgi saprast, ka nevis ar domu par spēļu industrijas attīstību, bet par šīs iegremdējošās realitātes datu apgūšanu – kā cilvēki sazinās, rada, mijiedarbojas un pārraida datus šajā vidē.
Visu iepriekš aprakstīto iedzīvinās 5G. Taču ne tikai lielā ātruma dēļ. 5G ļaus izmantot daudz dažādu jaunu sensoru, datorredzi, lietu interneta risinājumu utt.
Šobrīd ar cilvēkiem varam mijiedarboties mobilajos tālruņos, bet 5G ar lietu interneta palīdzību pasauli pārklās ar jaunu tehnoloģiju slāni, ko varēs analizēt arī mediji.
“Žurnālisti varēs analizēt šos plašos datus un radīt pavisam jauna veida materiālus,” pārliecināta telekomunikāciju uzņēmuma “LMT” 5G inovāciju vadītāja Elīna Lidere.
