FOTO: Zināms, kura monēta ir atzīta par “Latvijas gada monētu 2018” 0
Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par “Latvijas gada monētu 2018” atzīta “Medus monēta”, kurā pārdzimis inovatīvas kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vietu ieguvušais dizainera Artūra Analta darbs.
Medum Latvijā ir īpaša loma. Par to un čaklajām medus vācējām – bitēm – runā mūsu tautasdziesmas, tas ir nozīmīgs pārtikas, tautas medicīnas un kosmētikas produkts.
Savu valsti tās pilsoņi rosīgā ikdienā piepilda kā bites stropu. Tāpēc “Medus monēta” ir čakluma un darba salduma simbols. Turklāt bitēm ir nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, un to klātbūtne ir dabas veselības rādītājs.
Neparastā, formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta “Medus monēta” veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci.
Svinīgajā monētu mākslinieku sveikšanas ceremonijā Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms uzsvēra, ka 2018. gads daudzās kultūras jomās aizritējis Latvijas valsts simtgades zīmē, un šī tēma dominēja arī kolekcijas monētās.
“Monētas ir mākslas darbs un vienlaikus arī ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Katra no tām top ilgstošā radošā procesā,” sacīja J. Blūms. “Veikts liels darbs, kas ne tikai glabā stāstu par kultūrvēsturiskajām vērtībām, bet arī rada jaunu mākslas vērtību.”
Pasākumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pārstāve Elīna Bērziņa pasniedza LNMM ekspertu komisijas speciālbalvu. Par 2018. gada mākslinieciskāko monētu atzīta “Medus monēta”.
“Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par iespēju izteikt savu vērtējumu par gada skaistāko monētu. Šoreiz mums bija grūta izšķiršanās, tāpēc vienlaikus ar mūsu galveno izvēli – formā un idejā novatorisko Artūra Analta “Medus monētu” – vēlamies izcelt arī Laimoņa Šēnberga “Ģerboņu monētu” un Arvīda Priedītes kuršu ķoniņiem veltīto monētu kā savā specifiskajā izpildījumā perfektus veidojumus,” uzsver LNMM direktore Māra Lāce.
“Skaists, elegants mākslas darbs, kas apvieno visus četrus LV novadus,” “Ģerboņu monētu” raksturoja S. Ozoliņa.
Latvijas Banka sadarbībā ar portālu delfi.lv no 2019. gada 25. marta līdz 7. aprīlim rīkoja sabiedrības aptauju “Latvijas gada monēta 2018”. Šāda sabiedrības aptauja notiek regulāri un ir gada notikums Latvijas monētu mākslā.
2018. gadā izlaistas sešas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem: “Mana Latvija” (videostāsts), “Medus monēta” (videostāsts), “Likteņdārzs” (videostāsts), “Kuršu ķoniņi” (videostāsts), “Ģerboņu monēta” (videostāsts) un “Zelta saktas. Burbuļsakta” (videostāsts).
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā “Gada monēta” (Coin of the Year) “Latvijas monēta” saņēma galveno balvu nominācijā “Gada monēta”.
2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā “Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums” (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta “Baltijas ceļš”.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra.
Par “Latvijas gada monētu 2017” tika atzīta kolekcijas monēta “Kalējs kala debesīs” (monētas lapa; videostāsts), kuras grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas “Laika monēta”, “Barons Minhauzens”, “Ciparu monēta”, “Laika monēta II”, “Laimes monēta”, “Ūdens monēta”, “Dzintara monēta”, “Miglā asaro logs”, “Sudraba pieclatnieks”, “Šūpuļa monēta”, “Kurzemes baroks”, “Pasaku monēta I. Pieci kaķi” un “Pasaku monēta II. Eža kažociņš”.