Zināms, cik Krievijas pilsoņiem draud izraidīšana no Latvijas par likuma prasību neizpildīšanu 210
Izraidīšana no Latvijas draud 1167 Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī, liecina jaunākā apkopotā informācijas liecina, par kuru aģentūra LETA uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Līdz pagājušā gada decembra beigām PMLP apkopotā informācija liecināja, ka no Latvijas varētu izraidīt vismaz 1213 Krievijas pilsoņi, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī. Patlaban jaunākā informācija liecina, ka izraidīšana attiektos vairs uz 1167 personām, jo saņemta informācija, ka 46 personas vairs nav Latvijas teritorijā un uzturas ārvalstīs.
Līdz decembra beigām apkopotā informācija liecināja, ka starp izraidāmajiem aptuveni puse ir vīrieši un tikpat sievietes. Vecuma sadalījums liecina, ka izraidīšana attiektos uz 789 personām, kas ir vecākas par 60 gadiem.
No personām, kas kavējās ar sava uzturēšanās statusa sakārtošanu Latvijā, 1344 līdz 30.novembrim bija iesniegušas dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
PMLP norādīja, ka galīgais to personu skaits, kurām likuma prasību neizpildes dēļ nāksies pamest Latviju, vēl tiks apkopots, jo 3.janvārī spēku zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebija iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Svarīgi ņemt vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas tikai uz personām, kuras līdz 30.novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi, uzsver PMLP.
Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023.gada 31.decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudē spēku no 3.janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis bija iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.
Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024.gada 31.martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, pērn 6.decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.
Pārvaldē, aģentūrai LETA skaidrojot izraidīšanas procesu, norādīja, ka, pirmkārt, personām ir jāsniedz paskaidrojums par neizceļošanas iemesliem, kā arī jāmin plānotais izceļošanas datums. Pārvalde izvērtē paskaidrojumu un, ja ir likumīgs pamats tomēr izsniegt uzturēšanās atļauju un pamatots iemesls, kāpēc tas nav izdarīts laikus, tad tomēr atļauj iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Pārējos gadījumos personām tiek izsniegts izbraukšanas rīkojums ar 30 dienu izbraukšanas termiņu.
“Šobrīd ir sācies pirmais posms, proti, paskaidrojumu pieprasīšana. Februārī sāksies otrais posms, proti, sniegto paskaidrojumu izvērtēšana un izbraukšanas rīkojumu izsniegšana. Trešais posms – ja persona, pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas 30 dienu laikā nebūs izceļojusi, tad tiks pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, ko izpildīs Valsts robežsardze,” aģentūrai LETA norādīja pārvaldē.
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.
Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Neskatoties uz šīm izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāka izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.
Līdz septembra sākumam ap 3500 personas nebija PMLP iesniegušas dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nebija veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj.
