Zināms, ar ko saistīta Sprūda un Lūša jaunā lieta 11
Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds šonedēļ divas naktis pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, jo tika pie aizdomās turētā statusa jaunā kriminālprocesā. Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” zināms, ka lieta ir saistīta ar Ķekavas noliktavu kompleksa īpašnieces SIA “Roņu ieleja 2” maksātnespējas procesu.
Līdz ar Sprūdu un citu bijušo administratoru Aigaru Lūsi tajā aizdomās tur arī kādreizējo “Nordea” bankas darbinieku Sandi Saulīti un Raivi Stumbergu, kurš ir administrators un arī advokāta palīgs Oskara Rodes birojā. Jau pirms gada policija vērsās arī pret “Roņu ielejas 2” iepriekšējo administratori Lieni Ābolu. Maksātnespējas administrācija viņai tolaik pārmeta Sprūda un Lūša kā speciālistu algošanu, novirzot tam lielu daļu no maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem.
Rīgā, Antonijas ielā 7 agrāk atradās gan Māra Sprūda, gan Aigara Lūša birojs. Turpat bija arī reģistrēta juridiskā adrese uzņēmumam “Roņu ieleja 2”, par kura maksātnespējas procesu ir sākts kriminālprocess. Lai gan šobrīd Valsts policija ziņo par četrām aizturētajām personām, “de facto” noskaidroja, ka jau pagājušajā gadā Maksātnespējas administrācija no policijas saņēma ziņas par to, ka aizdomās turētās statuss ir piemērots SIA “Roņu ieleja 2” maksātnespējas procesa administratorei Lienei Ābolai. Viņa savulaik strādāja Aigara Lūša biroja telpās.
Liene Ābola no 2010. līdz 2017.gadam administrēja uzņēmumu “Roņu ieleja 2”. Tam pieder milzīgs noliktavu komplekss Ķekavā. 2013.gada rudenī Valsts policija sāka kriminālprocesu par maksātnespējas procesa kavēšanu, bet pērn martā piemēroja aizdomās turētās statusu Ābolai gan par šo pantu, gan par piesavināšanos lielā apmērā. Viņai piemēroja arī vairākus drošības līdzekļus, tostarp – aizliegumu uz laiku līdz 2 gadiem ieņemt “Roņu ielejas 2” maksātnespējas procesa administratores amatu.
Uz Ābolas pilnvaras pamata procesā kā administrators kādu laiku darbojās arī Aigars Lūsis. 2010.gadā Lūsis vadīja kādu kreditoru sapulci, kurā piedāvāja pieaicināt savu zvērināta advokāta biroju juridisko pakalpojumu sniegšanai. Savukārt Māra Sprūda uzņēmumi tika pieaicināti grāmatvedības un juridisko pakalpojumu sniegšanai, kā arī debitoru parādu atgūšanai.
Šīs sapulces vadīšanā Lūsim palīdzēja protokolists Raivis Stumbergs, bet kreditoru – “Nordea” banku – pārstāvēja tās jurists Sandis Saulītis, kurš ir bijis arī maksātnespējas administratorus. Viņi visi nu ir aizdomās turētie. Turklāt Saulīša bijušās darba devējas “Nordea” tiesību pārņēmēja “Luminor” banka atzīst, ka pirms kāda laika banka kā cietušais ir vērsusies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu. Sīkākus komentārus banka nesniedz.
Pēc iznākšanas no tiesas sēdes, kur tika noraidīja policijas lūgumu viņu apcietināt, daudz nestāstīja arī Sprūds: “Šī lieta nav svaiga. Tā ir no 2013. gada, un neviens līdz šim nekādas pretenzijas pret mani šajā lietā nebija izvirzījis līdz pat, faktiski, aizvakardienai. Tā kā…”
Dienu vēlāk telefonsarunā ar “de facto” Sprūds atzīst, ka pazīst ne vien Lūsi, bet arī pārējos aizdomās turētos: “Ir reti kurš administrators, kuru es nepazīstu. Es tā jums atbildēšu.” Savukārt lūgts komentēt to, ka ar iesniegumu policija vērsusies arī banka, Sprūds klāsta: “Tas stundu jurists, kas rakstīja iesniegumu par kaut kādām pretenzijām, pats šauj kājā savam klientam. (..) Ja cilvēks nezina kopainu, viņš nedrīkst rakstīt par atsevišķu mozaīkas sastāvdaļu. Līdz ar to viņš, mēģinot kaut ko izdarīt, izdara tikai sliktāk.””
Sprūdu policija tur aizdomās tikai par krāpšanas pantu. Tas nozīmē, ka viņa kā administratora profesionālā darbība šajā lietā netiek vērtēta. Neoficiāli zināms, ka arī šajā procesā, līdzīgi kā “Trasta komercbankas” un “Peltes īpašumu” maksātnespējas lietā, Sprūdam tiek piedēvēta centrālā loma. Proti, viņš bijis smadzenes, ne izpildītājs.
Var nojaust, ka ne tik svarīga loma bijusi pārējiem aizdomās turētajiem. Viņu komentārus iegūt gan neizdevās. Lūsis runāt attiecās, Ābola un Stumbergs nebija sazvanāmi. Uzzinādams, ka zvana žurnālists, nevaļīgs bija arī kādreizējais “Nordea” darbinieks Saulītis, kurš atvainojās, ka nevarot runāt, bet vēlāk uz zvaniem neatbildēja.
Saulītis pirms pieciem gadiem Garkalnes novada domes vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības, kuras ģenerālsekretārs savulaik bija Aigars Lūsis. Aprīlī prokuratūra tiesai nosūtīja lietu, kurā Saulītis ir apsūdzēts valsts amatpersonas bezdarbībā, bet cits administrators Nauris Durevskis – par izspiešanu un tirgošanos ar ietekmi.
Durevskis tika aizturēts pagājušajā vasarā – laikā, kad cietumā uz laiku nonāca arī Māris Sprūds un “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Tolaik mediji pamanīja, ka Durevskis ir Krūma advokāta palīgs.
Advokāta palīgs ir arī tagad aizdomās turētais Raivis Stumbergs. Viņa patrons ir Oskars Rode, kura biroja advokāti pārstāv vairākus šajā procesā iesaistītos. Rode pats šai lietā aizstāv Lūsi, bet Jānis Rozenbergs – Māri Sprūdu. Stumbergam ir arī detektīva sertifikāts, un savulaik viņš strādāja Sprūda tēvam Valdim piederējušajā, tagad likvidētajā detektīvaģentūrā “Armāda”. Sprūds nenoliedz, ka ar Stumbergu ir pazīstams, bet nekomentē, kāda ir viņa saikne ar lietu: “Nevaru izpaust. Kā es varu nepazīt? Es viņu pazīstu, protams!”
Stumbergam piektdien bija jākārto zvērināta advokāta eksāmens, taču no rīta viņš komisijai paziņoja, ka neieradīsies. Tagad viņam uz jaunu eksāmenu jāgaida vēl vismaz pusgads. Stumberga kolēģis Rodes birojā Jānis Rozenbergs kā Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs ir arī eksāmena komisijas loceklis. Viņš gan neatklāj, vai Stumbergs tiek turēts aizdomās: “Ja jautājums ir teorētisks par to, vai aizdomās turēta persona var kārtot advokāta eksāmenu, tad eksāmena komisija nevērtē nedz atbilstību Advokatūras likuma prasībām, nedz reputāciju. Eksāmena komisija novērtē zināšanas un ieliek atzīmi. Attiecīgi to, vai personai ir šķēršļi tikt uzņemtai par advokātu vai nē, vērtē advokātu padome.” Tāpēc neesot izslēgts, ka reputācijas riska dēļ advokatūrā netiek uzņemts arī cilvēks, kas eksāmenu nokārtoja uz apaļu desmitnieku, skaidro Zvērinātu advokātu padomes vadītājs.
Valsts policija ir apsolījusi pārsūdzēt tiesas lēmumu un tomēr panākt Mārim Sprūdam apcietinājumu kā drošības līdzekli. Taču Sprūdam joprojām ir spēkā vairāki drošības līdzekļi citos kriminālprocesos – liegums izbraukt no valsts, tikties ar vairākām personām un tuvoties Antonijas ielas birojam. Tos pārkāpjot, viņam draud pusmiljona eiro drošības naudas zaudēšana. Kā apgalvo Sprūds, bijusī “Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes locekle Anastasija Udalova pati ir zvanījusi viņa ģimenei un piedāvājusi šo summu aizdot.
