Zināmi “Vakara romāna” konkursa laureāti 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdien, 22. jūlijā, oriģinālliteratūras konkursa “Vakara romāns 2022” žūrija apkopoja un paziņoja konkursa rezultātus.
Piedaloties konkursa žūrijas darbā jau vairāk nekā desmit gadus, droši varu teikt: visintriģējošākā konkursa norises daļa ir brīdis, kad tiek atvērtas darbiem klātpieliktās aploksnes ar ziņām par autoriem. Līdz tam žūrija ir vairākus mēnešus lasījusi manuskriptus, kuru kvalitāte ir ļoti atšķirīga.
Parasti mazākā daļa ir romāni, pie kuriem redaktoram ir tik vien darba kā – salīdzinājumos izsakoties – mājasmātei atvilktnē, kurā glabājas tīrie galda piederumi, pamanīt pāris ačgārni ieliktas dakšiņas vai kādu sudraba tējkarotīti, kura mazliet jāuzspodrina.
“Vakara romāna” konkursā mēdz piedalīties arī pieredzējuši autori, tomēr tā mērķis ir pamudināt uzrakstīt romānu, kurš urdās smadzeņu stūrītī, pilnīgi citas jomas cilvēkus, tādēļ daļā darbu ir interesanta doma, svaigi sižeta pavērsieni un latviešu literatūrā vēl neredzēti tēli, bet skaidri redzams rakstītāja pieredzes trūkums.
Interesanti, ka ik gadus konkursā ir arī idejas vai tēli, kas sastopami vairākos romānos. Šogad paredzami ieskanējās kovida pandēmijas motīvs, negaidītāks – manuskripti, kuros ieskanējās stāsts par bēgšanu no sabiedrības, bet pavisam negaidīts bija motīvs par ceļošanu. Vēl vairāk – divos romānos ļoti atšķirīgi aprakstīts ceļojums, kas ved uz Itāliju.
Iespējams, tas netieši apliecina, cik ļoti mūs nogurdinājusi mājsēde un attālinātais darbs, cik ļoti gribas sajust piedzīvojuma garšu. Kopumā ceļojumu ģeogrāfija šī gada romānos bija ļoti plaša – no jau pieminētās Itālijas līdz Īrijai (arī tā ievijas divos romānos), Kēnigsbergai un pat Kolumbijai.
Populārākā profesija šī gada manuskriptos bija pedagogs, tomēr romānos darbojas arī brīvo profesiju un mākslas pārstāvji, kalējs, atslēdznieks, ugunsdzēsējs, bitenieks un telemārketinga darbinieki. Spožs sanācis ierēdniecības ikdienai un sociālo tīklu kritikai veltītais Jāņa Sviklāna ironiskais romāns “Žults”, kas pelnīti saņem debijas balvu. Rakstniece Monika Zīle novērtēja, ka darbs ir smeldzīgi pašironisks un ļoti atbilstošs mūsdienu realitātei.
Atverot aploksnes ar ziņām par autoriem, žūrija ierauga to, par ko pirms tam bijuši iespējami tikai minējumi: konkursa darbos nojaušams, kuri autori patiešām pazīst drēbi, proti, paši ir vai kādā brīdī bijuši piederīgi aprakstītajām profesijām, un kuri par tām tikai lasījuši vai skatījušies filmas. Autoru dati šo informāciju apstiprina vai arī atgādina, ka detektīvromānu rakstniekam nepavisam nav jākļūst par slepkavu, taču policijas darba nianses jāpārzina gana labi, lai lasītājiem nerastos sajūta, ka viņi tiek mānīti.
Runājot par iesūtīto darbu žanriem, kā ierasts, lielākais skaits romānu ieskaitāmi sadzīves un romantisko darbu žanrā, taču ir arī detektīvsižeti, vēsturiski romāni, pat erotisks romāns, kā arī ar lielu prieku lasījām humoristiskā un ironiskā žanrā ieturētos darbus. Jau pieminētajam J. Sviklāna darbam līdzās var minēt arī Rutas Zimnohas pašironisko darbu “Romāns virtuvē” (nonākot līdz grāmatai, nosaukumi var mainīties!), kurā līdzās raitajam, humora pilnajam stāstam par kādu neizdevušos bildinājumu ievijas arī smeldzīgi un ļoti aktuāli motīvi par bērnu un pusaudžu savstarpējām attiecībām.
Kā katru reizi arī šogad vairāki iesūtītie romāni neatbilda konkursa nolikumam vai nu pēc garuma, vai izvēlētās tematikas. “Vakara romāns” tiek publicēts ne tikai grāmatā, bet arī turpinājumos “Latvijas Avīzē”, tādēļ tam jābūt ar raitu, aizraujošu sižetu, taču vienlaikus tādam, kas dokumentē mūsu laiku, apraksta atpazīstamas situācijas. Tādēļ žūrijas sietam cauri izbira daži pārāk īsi vai redzami nepabeigti manuskripti, savukārt lielo konkurenci neizturēja darbi ar pārmērīgu personāžu daudzumu (lasītājam īpaši jānopūlas, lai tos visus paturētu prātā!) vai neticamiem, pārspīlētiem un Latvijas realitātei neatbilstošiem sižeta pavērsieniem. Tādēļ žūrija novērtēja trešās vietas ieguvējas Ineses Ķesteres prasmi pārliecinoši savīt kopā romantisku mūsdienu sižetu ar ļoti ticami izstrādātām vēstures atsaucēm.
Īpašu prieku žūrijai vienmēr sagādā laba, kupla, skaista un precīzi izmantota latviešu valoda. Valoda ir katra rakstnieka galvenais darbarīks, kas vienmēr jātur ass un spožs, tādēļ iepriecināja jau iepazītu rakstītāju prasme rīkoties ar izteiksmes līdzekļiem – īpaši tas sakāms par visiem laureātiem – un arī spēja mācīties no iepriekšējām kļūdām un piedāvāt kvalitatīvi gluži cita, augstāka līmeņa darbus.
Tāpat starp autoriem, kuri konkursā piedalījās pirmoreiz, atklājās spoži vārda meistari, padarot šo par kvalitatīvāko “Vakara romāna” konkursu vairāku gadu garumā. Par kvalitāti liecina arī tas, ka pirmo reizi vairāku gadu garumā žūrija vienbalsīgi piešķīra ļoti pelnītu pirmo vietu – to saņem Danuta Butrima par romānu “Teksta uzdevumi par sastapšanos”.
Paldies visiem autoriem par piedalīšanos konkursā! Ar tiem, kas šogad vēl neuzdrīkstējās vai nepaspēja savus sižetus pierakstīt, satiksimies nākamajā konkursā, kurš noteikti tiks izsludināts rudenī.
“Vakara romāna” konkursa laureāti:
Pirmā vieta – Danutai Butrimai par romānu ”Teksta uzdevumi par sastapšanos”.
Otrā vieta – Rutai Zimnohai par manuskriptu ”Romāns virtuvē”.
Trešā vieta – Ineses Ķesteres iesūtītajam darbam “Melno ogu vainadziņš”.
Debijas balva – Jānim Sviklānam par romānu “Žults”.
Par publicēšanai piemērotiem žūrija atzina vēl vairākus konkursa darbus, ar kuru autoriem izdevniecība jau sazinājusies individuāli.
