Zināmi Rēzeknes un Varakļānu novada pašvaldību vēlēšanu rezultāti 6
Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru uzvarējis līdzšinējā priekšsēdētāja Švarca saraksts
Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru ir uzvarējis līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca saraksts, kurā apvienojusies “Jaunā vienotība”, “Kustība Par!” un Latgales partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
Par Švarca vadīto sarakstu nobalsojuši 28,92% vēlētāju, bet tam cieši seko “Saskaņas” saraksts ar 27,34% vēlētāju atbalstu. “Saskaņas” saraksta līdere ir bijusī Viļānu novada domes vadītāja Jekaterina Ivanova.
Jaunajā Rēzeknes novadā pēc administratīvi teritoriālās reformas tika apvienoti Rēzeknes un Viļānu novadi. Apvienotajā novadā vēlēšanās šogad ievēlēs 19 deputātus.
Aiz minētajiem diviem sarakstiem seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 11,3% vēlētāju balsu, “Latvijas attīstībai” (LA) – 9,7%, Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) apvienotais saraksts – 7,88%, un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 7,35%. Savukārt domē nav iekļuvusi Latvijas Krievu savienība ar 3,71% vēlētāju atbalstu un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) – 2,71%.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka Švarca vadītais saraksts un “Saskaņa” katrs Rēzeknes novada domē ieguvis sešas vietas, ZZS, LA un NA/LRA – katrs pa divām, bet JKP – vienu vietu. Cīņa starp partijām bijusi ļoti sīva, līdz ar to pavisam minimāls balsu skaits šķir “Saskaņu” no sestā mandāta zaudēšanas un JKP no otra mandāta iegūšanas.
Rēzeknes novadā šogad bija ļoti niecīga vēlētāju aktivitāte. Rēzeknes novadā, kur ir 24 946 balsstiesīgo, nobalsoja 6479 jeb 25,97% vēlētāju, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā jūnijā notikušajās vēlēšanās.
Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados notika trīs mēnešus vēlāk nekā citās pašvaldībās, jo novadu aprises ietekmēja Satversmes tiesas lēmums, kas liedza Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā Rēzeknes novadā visvairāk deputātu vietu ieguva “Saskaņa” – sešas, kurai sekoja Švarca vadītais Latgales partijas, “Vienotības” un NA apvienotais saraksts ar pieciem mandātiem. ZZS ieguva trīs mandātus, “Alternative” – divus, bet LRA – vienu. Neskatoties uz lielāku balsu skaitu, “Saskaņa” pie varas netika un mēra krēslu ieņēma Švarcs. Toreizējā “Saskaņas” līdere Elvīra Pizāne šogad vēlēšanās nestartēja.
Savukārt Viļānos “Saskaņa” togad ieguva septiņus mandātus no 15, un šī saraksta līdere Ivanova ieguva arī domes priekšsēdētājas krēslu. 2017.gadā Viļānos pa diviem mandātiem ieguva LRA un Latgales partijas apvienotais saraksts, “Vienotība” un LZS, bet pa vienam – “Vienoti Latvijai” un LSDSP.
Varakļānu pašvaldības vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis līdzšinējā priekšsēdētāja Justa saraksts
Varakļānu pašvaldības vēlēšanās, savācot aptuveni divas trešdaļas balsu, ir uzvarējusi partija “Latvijas attīstībai” (LA), kuras saraksta galvgalī ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Par Justa vadīto LA sarakstu Varakļānos nobalsojuši 64,73% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību (LZS) – 20,32%, par Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības (LRA/NA) apvienoto sarakstu – 9,86%, bet par “Apvienību Iedzīvotāji” – 3,77%, un tā domē nav iekļuvusi.
Lai arī novada aprises nav mainījušās, šogad Varakļānu novada domē tiks ievēlēti 15 deputāti salīdzinājumā ar deviņiem 2017.gadā.
Šogad pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novadā tika sasniegta augstākā vēlētāju aktivitāte 2021.gada pašvaldību vēlēšanās Latvijā – sestdien uz vēlēšanu iecirkņiem bija devušies 59,39% no balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem.
Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados notika trīs mēnešus vēlāk nekā citās pašvaldībās, jo novadu aprises ietekmēja Satversmes tiesas lēmums, kas liedza Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā Varakļānos piedalījās trīs vēlētāju apvienību saraksti, bet uzvarēja Justa vadītais saraksts “Vienoti novadam”, iegūstot sešas deputātu vietas no deviņām.
“Strādāsim kopā” ieguva divus deputātu mandātus, bet “V55” – vienu. Šogad vēlēšanās vēlētāju apvienības piedalīties vairs nevarēja, tāpēc to līderi ir iekļāvušies nacionāla mēroga partijās.
