Zināmi latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” saņēmēji 0
Šodien Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija, kurā balvas saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2018. gadā.
Balvas saņēma Anna Rancāne, grupa „Bez PVN”, apvienība „Latgalīšu Reps”, Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, Ontona Slišāna jubilejas gads Ziemeļlatgalē un citi.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.
Ieejot jaunā desmitgadē, tika mainīts balvas nolikums un šoreiz balvu saņēma desmit (pērn tie bija astoņpadsmit) latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, norises un personības, kā arī viens balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” saņēmējs.
„Boņuks” vēl arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē. „Boņuks 2018“ māla statuetes par padarīto 2018. gadā saņēma:
Aija Īzāka, „Teksasys latgalīši” – albums „Dvieselis steigys”
Albumā “Dvieselis steigys” apkopotas labi zināmas latgaliešu un latviešu melodijas jaunā akadēmiskā, instrumentālā skatījumā, iekļauti arī pasaules klasikas darbi.
Albumu ierakstījusi muzikālā apvienība “Teksasys latgalīši” un vijolniece, ASV dzīvojošā kārsaviete Aija Īzāka. Albums ir dāvana Latvijas simtgadē, tā prezentācijas koncerti ar Aijas piedalīšanos notika Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.
Anna Rancāne, krājums „Prīca i klusiešona”
Annas Rancānes dzejas un īsprozas grāmata „Prīca i klusiešona” ir dzejnieces astotais krājums, kas iznācis pēc sešus gadus ilgas pauzes.
No iepriekšējiem darbiem tas atšķiras tieši ar īsprozas tekstiem, kurus autore pati sauc par naktsrakstiem. Vizuāli krājumu papildina un bagātina Gundegas Rancānes gleznas. Grāmatā līdzās teksti labi sadzīvo gan latgaliešu, gan latviešu rakstu valodā.
Tas ir nozīmīgs darbs latgaliešu literatūras saimē, kas parāda latgaliešu valodas un kultūras dzīvotspēju, turpina literārā procesa nepārtrauktību. Grāmatu izdevusi biedrība „Latgolys Studentu centrs”.
Annele Slišāne – projekts #100dečiLatvijai. Izstādes un grāmata
Audēja Annele Slišāne tekstilmākslas un literatūras projektu #100dečiLatvijai iesāka jau 2016. gadā, bet 2018. gadā tika pabeigti visi 100 deči un izdota arī grāmata, kurā atklāts katra deča tapšanas stāsts.
No dažādiem neparastiem materiāliem veidotie deči apceļojuši visu Latviju, atklājot autores pasaules redzējumu un latgaliešu valodas skaistumu.
Apvienība „Latgalīšu Reps”
Hip hopa apvienība „Latgalīšu Reps” 2018. gadā kļuva ne tikai par Latgales, bet visas Latvijas mūzikas sensāciju. Apvienība nofilmējusi trīs videoklipus un izdevusi debijas albumu „Žārei gaļi”, uzstājusies koncertos visā Latvijā.
Albuma tituldziesmai „Žārei gaļi” vietnē Youtube ir vairāk nekā 720 000 skatījumu, kā arī Latvijas Radio 5 Latviešu mūzikas top 20 dziesma virsotnē noturējās teju 4 mēnešus.
Dokumentālā filma „Latgalīši Pīterpilī”
Dokumentālā filma “Latgalīši Pīterpilī” ir stāsts par latgaliešu Nacionālo atmodu Krievijas impērijas galvaspilsētā Sanktpēterburgā jeb Pēterpilī 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Filma veidota populārzinātniskās žurnālistikas žanrā, kadri uzņemti gan Krievijā, gan tepat Latvijā. Filmas veidotāji – biedrība „Kukuži”.
Dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70 gadu svinības Ziemeļlatgalē. #OntonamSlišānam70
Visa 2018. gada garumā ar dažādiem latgaliskiem pasākumiem tika svinēta dzejnieka, folklorista un sabiedriskā darbinieka Antona Slišāna (1948–2010) 70 gadu jubileja.
Svinību ietvaros izdota grāmata “Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ”, kurā apkopoti bērniem veltīti dzejoļi no 15 A. Slišāna grāmatām.
Dziesmu grāmata un CD bērniem „Zalta puče”
Dziesmu grāmata „Zalta puče” iekļautas latgaliešu dziesmas ar netradicionālu nošu pierakstu, ļaujot rotaļīgā un neuzspiestā veidā bērniem kopā ar vecākiem apgūt dziesmas.
Izdevuma idejas autore ir klavesīniste un mamma Ieva Saliete. Grāmatai klāt ir pievienots arī CD, kurā dzirdamās dziesmas iedziedājuši folkloras kopas „Vīteri” dalībnieki.
Grāmatas ilustrācijas veidojusi Ērika Māldere, izdevusi biedrība „Partitūra”.
Grupa „Bez PVN”
Grupai „Bez PVN” 2018. gads bija viens no aktīvākajiem i pamanāmākajiem grupas pastāvēšanas laikā. “Bez PVN” dziesmas tika atskaņotas dažādās Latvijas radiostacijās, grupa viesojās televīzijas un radio raidījumos.
Video dziesmai „Eņgeli sviļpoj” Youtube kanālā savācis vairāk nekā 120 000 skatījumus. Ar koncertiem grupa klausītājus priecēja dažādās Latvijas vietās.
Kārlis Kazāks. Raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” par Ludzas izloksni
Raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” atklāj latviešu valodas izlokšņu skaistumu. Vienā no raidījumiem tā vadītājs mūziķis Kārlis Kazāks ciemojās Ludzas pusē, lai ieklausītos tās apkārtnes balsīs.
Iepazīstot Ludzas izloksni, Kārlis Kazāks kopā ar hip hopa apvienību „Latgalīšu Reps” radīja dziesmu „Bolta lopa”.
Koncepts „Nameiz”, Jānis Skutelis un „Benji Knewman”
Iedvesmojoties no filmas „Nameja gredzens”, Jāņa Skuteļa šovā „Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” tapa parodijvideo „Nameiz”, kas guva plašu ievērību interneta lietotāju vidū, citādākā veidā popularizējot latgaliešu valodu.
Video pēc tam, sadarbojoties ar grāmatžurnāla “Benji Knewnam” dizaina preču līniju, pārtapa T-kreklos un džemperos „Nameiz”, kurus ikdienas valkāšanā izvēlas daudzi interesenti, savā veidā lepojoties un apliecinot latgalisko piederību.
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2018” pasniegšanas ceremoniju vadīja Latvijas Radio raidījuma „Kolnasāta“ vadītājs, postfolkloras grupas „Rikši“ mūziķis Ēriks Zeps un LTV šova „Supernova“ finālists, improvizators Kozmens (Mārtiņš Kozlovskis), neklātienē palīdzot komiķim Jānim Skutelim, bet cermoniju kuplināja mūziķu priekšnesumi, kuru vidū arī īpašas sadarbības un pārstegumi.
Ceremonijā uzstājās apvienība „Latgalīšu Reps“, grupa „Baritoni“, folkloras kopa „Vīteri“, Arnis Slobožaņins, etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis“, „Misters&Nospiedumi“ un „Ausmeņa Records“ pārstāve Ūga, grupa „Lata Donga“, Aija Īzāka un „Teksasys latgalīši“ un latgaliski pirmo reizi dziedāja arī grupa „The Sound Poets“.
Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne „LMT Straume”, kurā ikvienam interesentam pieejams arī ceremonijas video ieraksts.
Balvas „Boņuks 2018” žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem sniedza vairāk nekā 30 žūrijas komisijas locekļi – latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti.
Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda.
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godinot aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicinot jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē.
„Boņuks 2018“ tiek godinātas tās personības, notikumi un aktivitātes, bez kurām visvairāk nebūtu iedomājama latgaliskā kultūra 2018. gadā.
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2018” rīkotājs ir Latgales vēstniecība GORS, tās norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latgales kultūras programma ar Valsts kultūrkapitāla fonda un AS „Latvijas valsts meži“ atbalstu, Rēzeknes pilsētas dome, Balvu, Dagdas, Kārsavas, Ciblas, Preiļu, Rēzeknes, Viļakas un Viļānu novadu pašvaldības, biedrība „Partitūra“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, Latgales radio, „Latgales ziedi“ un lietotne „LMT Straume“. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv un http://latgalesgors.lv.
