Zināmas topošās valdības prioritātes 3
Valdību veidojošās partijas šodienas sanāksmē panākušas vienošanos par vairākiem sarežģītiem jautājumiem, pēc politisko spēku tikšanās žurnālistiem pauda Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis akcentēja, ka visi potenciālie ministru kandidāti ir ļoti labi strādājuši, sagatavojot piedāvājumu valdības deklarācijai.
Kariņš norādīja, ka visiem partneriem ir vienāda izpratne par finanšu sektora sakārtošanu un ir apņemšanās kopā strādāt pie draudu novēršanas finanšu sektorā. Tas nozīmē starptautisko prasību izpildi, lai daļa no Latvijas finanšu sektora nenonāktu “pelēkajā sarakstā”, pauda premjera kandidāts.
Tāpat panākta vienošanās, ka administratīvi teritoriālo reformu plānots ieviest līdz pašvaldību vēlēšanām, pauda premjera amata kandidāts. Viņš norādīja, ka partijas ir nonākušas līdz valdības deklarācijas melnrakstam, kas skaidri nosaka, kā virzīsies uz priekšu.
Migrācijas politikas ziņā ir vienprātība, ka nākamā valdība arī neatbalstīs nekādas obligātas kvotas, uzņemot citu valstu migrantus, pauda Kariņš. Reizē vēl daudzi jautājumi ir atvērti un par tiem turpināsies sarunas, sacīja politiķis.
Pirmdien, 14.janvārī, paredzēts tikties atkal pēcpusdienā, uzklausot arī Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu viedokli par deklarācijā iekļaujamo uzdevumu ietekmi uz valsts budžetu.
Prioritātes – teritoriālā reforma, minimālās algas celšana un skolu saglabāšana pierobežā
Jaunās valdības prioritāšu vidū varētu būt administratīvi teritoriālā reforma, tautsaimniecības stiprināšana, reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē, “bezkompromisu tiesiskums”, valsts drošība, sadarbība ar diasporu un demogrāfija, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.
Valdību veidojošās “Jaunās vienotības” politiķi jau ir uzsvēruši, ka starp iecerēm ir arī tādas, kas varētu prasīt pārāk lielu finansējumu, kura budžetā nav, tāpēc daļa plānu varētu tikt vismaz atlikti.
Deklarācijas sākotnējās stadijas projektā ir 15 nodaļas, kurām ir vairāki apakšpunkti, tajos vispārīgi definējot topošās valdības mērķus un uzdevumus.
Piemēram, finanšu jomā uzsvērta tautsaimniecības stiprināšana, solot īstenot atbildīgu fiskālo politiku un pārskatīt budžeta izdevumus, samazinot administratīvo slogu valsts iestādēm un pašvaldībām.
Nodokļu jomā solīts nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, tostarp turpinot nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu.
Deklarācijai iesniegtajās idejās norādīts, ka valsts aizsardzības sistēmas virsmērķis ir garantēt drošību un nodrošināt valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Valsts drošībai un aizsardzībai jābūt nodrošinātai, balstoties uz nacionālo pašaizsardzību un kolektīvo aizsardzību, turklāt valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jāveicina sabiedrības noturība pret ārēju ietekmi un jāveicina piederība Latvijai un nacionālajām vērtībām. Uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt valsts kiberdrošību un nacionālās kiberdrošības spējas.
Izglītības un zinātnes politikā par galvenajiem principiem plānots noteikt izglītības kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju, bāzes finansējuma palielināšanu zinātnei un pētniecībai, rezultātu komercializāciju un pārnesi tautsaimniecības jomu attīstībai, kā arī pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidi. Atsevišķi izcelta iecere sekmēt latgaliešu (rakstu) valodas apguvi Latgales reģionā.
Topošās valdības deklarācijas iecerēs tiek solīts “bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”. Šajās nozarēs tiek solīts sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu.
Tieslietu jomā izcelta arī nepieciešamība attīstīt Valsts valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus, kā arī darbs pie ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības, ieskaitot Liepājas cietuma projekta īstenošanas. Tāpat valdība plāno apņemties mazināt partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, ievērojami palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim.
Satiksmes nozarē topošās valdības plānos iecerēts iekļaut apņemšanos ieviest “gudru transporta politiku”. Virknes uzdevumu starpā ir arī apņemšanās rūpīgi sekot “Rail Baltica” projekta īstenošanai, kā arī uzlabot Latvijas TV un radio apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā.
Deklarācijai pieteiktajās idejās arī pausts, ka valsts uzdevums ir efektīvi, tiesiski nodrošināt un garantēt valsts, sabiedrības iekšējo drošību ar Satversmē, tiesību aktos paredzētiem spēkiem, līdzekļiem, metodēm, vienlaicīgi ievērojot personu ar likumu aizsargātas tiesības.
Veselības aprūpes jomā topošās valdības deklarācijā tiek piedāvāts ierakstīt, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir viena no cilvēktiesībām, tāpēc valdības mērķis būšot universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas. Veselības aprūpes sistēmas centrā būs pacients, apņēmusies nozares ministra amata kandidāte.
Pašvaldību jomā topošā valdība varētu īstenot pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, veicināt ilgtspējīgāku un mērķtiecīgāku reģionālo attīstību, ieviest pašvaldību tālāku demokratizācijas un subsidiaritātes principu. Tāpat iecerēts pievērsties arī vides un dabas aizsardzībai un klimata politikai, kā arī e-pārvaldei, IKT, publiskiem pakalpojumiem un elektroniskiem sakariem.
Kultūras jomas virsmērķis būšot saglabāt un bagātināt nacionālo kultūru un latviešu valodu kā garantu Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai un drošībai. Projektā uzsvērts mērķis veidot Latviju kā kultūras lielvalsti.
Topošās valdības politiķi sola izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem.
Ekonomikas jomā iltermiņa vīzija būšot saistīta ar “Latviju kā talantu zemi, kurā notiek strauja un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kuras augļus bauda visi sabiedrības locekļi”. Par šīs jomas prioritātēm plānots noteikt eksportu, produktivitāti un darbaspēka pieejamību, vienlaikus apņemoties strādāt, lai panāktu, ka Latvijā par 5000 pieaug eksportējošu uzņēmumu skaits.
Ārpolitikā plānots turpināt iestāties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināt Latvijas aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāt stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko orientāciju.
Par viens no topošās valdības mērķiem iecerēts noteikt “augošu Latviju”.
Demogrāfijas jomā plānots radīt apstākļus, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, “būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku”.
Labklājības nozarē tiek solīts uzlabot demogrāfisko situāciju, tai skaitā risinot sabiedrības novecošanās, migrācijas un ģimenes politikas, t.sk. bērnu dzimstības jautājumus, pieņemot starpnozaru politiskos lēmumus, kas mazināšot iespēju un ienākumu nevienlīdzību.
