Monika Zīle: Zīmes un tulkojumi 9
Dažās Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes atbalsīs patlaban ieskanas kaut kas no manas pēckara bērnības, kad vakaros tētis un kaimiņš drūmā noskaņā secināja, ka pievīlušies cerībās uz angļiem, kuri pieļauj okupācijas nostiprināšanos Baltijā. Viņu valodās Anglija, protams, bija visaptverošs Rietumu simbols, ko tajos laikos drīkstēja pieminēt čukstus. Mūsdienu Latvijā bez bažām drīkst skaļi nopūsties, ka par pasaulē ietekmīgāko politiķi ne bez pamata dēvētā Merkele tomēr nav ciemakukulim paķērusi līdzi Krievijas pierobežā izvietojamu NATO karabāzi. Kaut arī Vācijas kanclere publiski vairākkārt uzsvēra alianses līguma 5. pantu, kas šīs militārās savienības dalībvalstīm uzbrukuma gadījumā garantē aizsardzību, šķiet, mazliet vīlušies arī Latvijas valdošās koalīcijas augstākā ranga cilvēki. Lai gan viņi jau nu pavisam skaidri apzinājās no vizītes gaidāmo, taču acīmredzot bija lolojuši klusu cerību saņemt apsolījumu vai vismaz zīmi, ka jau rīt uz brokastlaiku dižs sabiedrotais un alianse kopumā uzņemsies atbildību par to valsts iekšējās drošības orķestri, kurā aizvien griezīgāk sevi piesaka Latvijai izteikti naidīgu instrumentu grupa. Tādu dāvanu A. Merkele pat negrasījās sniegt, ar savu dažu stundu klātbūtni Rīgā gan liekot Maskavai saprast, ka šī vizīte nekādā gadījumā nav sadzīviska ciemošanās un tāpēc Krievijai labāk neapcerēt Krimas scenārija izmantošanu Baltijā. Viņpus Zilupes signāls uztverts, un tīmekļa portāls dni.ru to iztulkojis, kancleres vizīti Latvijā atreferējot materiālā ar nosaukumu “Angelas Merkeles kareivīgās ambīcijas”. Šīs vārdkopas saturā iekļauts mūsdienu Krievijā plaši izplatīts un diemžēl arī labi patērēts ideoloģiskais produkts par Eiropas naidīgajiem tīkojumiem.
Tā nu ir, ka publiskā telpa burtiski pārsātināta ar politiskām zīmēm un mājieniem. Dažu tulkošanai nepieciešami speciāli kodi, bet daļa saprotama bez īpašas piepūles. Teiksim, Latvijas Krievu savienības (LKS) odiozais līgums ar nekur civilizētā pasaulē neatzīto Krimas republiku. Var jau, protams, par LKS lieluma māniju smīnēt un saskatīt tajā vienīgi Saeimas pirmsvēlēšanu triku kreisā spārna radikāļu piesaistīšanai. Bet jau šobrīd labi sadzirdams signāls, ko LKS raida gan saviem atbalstītājiem, gan svārstīgajiem. Esam spēks, aiz kura stāv tautiešu intereses ar ieročiem sargāt gatavā Krievija, – ar būtībā nevienam nesaistošā līguma starpniecību droši ziņo Tatjana Ždanoka & Co –, tāpēc gana vareni, lai arvien skaļāk uzšķaudītu Latvijas valstiskumam. Negribas ticēt, ka tik nepārprotamu zīmi nav saskatījusi Drošības policija (DP). Iespējams, sev ierastajā mieramiku stilā DP turpina novērot LKS izdarības, analizē, salīdzina utt., jebkuru izlēcienu attaisnojot ar demokrātiskā sabiedrībā valdošu vārda brīvību. Arī neviena valdošā koalīcija nav nepārprotami paziņojusi, ka laiks atsacīties no mantras par cittautiešu integrāciju un sākt Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu reģistrāciju, izdodot viņiem uzturēšanās atļaujas likumā paredzētā kārtībā. Austrumu kaimiņa retoriskās izpausmes uz šādu soli jau iepriekš paredzamas. Taču nupat Krievijas paziņotais preču embargo savā ziņā atbrīvo rokas – ja mūsu politiķi vēlētos tajā saskatīt izdevību un mudinājumu reizi par visām reizēm likt saprast, kuram Latvijā ir un nākotnē būs teikšana. Bez šā pašu noraidītā signāla jebkura ietekmīga pasaules dižgara vizīte pie mums atstās vilšanās izjūtu.
