Zīmē dramatisku ainu pēc akcīzes samazinājuma Igaunijā 0
Samazinot akcīzes nodokli Igaunijā par 25%, jau pēc 1.jūlija alkohola cenas abās valstīs teju izlīdzināsies, un tas faktiski nozīmē pierobežas tirdzniecības izzušanu.
Tas var nest līdzi zaudējumus valsts budžetam, zaudētas darba vietas reģionos un citas negatīvas ekonomiska rakstura sekas, šādu scenāriju paredz alkohola nozares pārstāvji gadījumā, ja Latvija vadība nesekos igauņu piemēram un nesamazinās akcīzi.
“Latvijas risinājums ir mazināt akcīzes nodokli līdzīgi kā Igaunijā. Šādā gadījumā pierobežas tirdzniecība varētu saglabāties apmēram 75% apjomā, kā arī varētu parādīties papildus ieguvums – pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu”, skaidro Alkohola nozares asociācijas (LANA) izppilddirektors Dāvis Vītols.
SKDS veikusi pētījumu, kas rāda – gandrīz divas trešdaļas jeb 600 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju.
Ceturtajai daļai jeb 25% iedzīvotāju alkohola iegāde bijis galvenais apmeklējuma iemesls, 23% – viens no apmeklējuma iemesliem, savukārt 51% iedzīvotāju, kas pēdējā Latvijas apmeklējuma reizē iegādājās alkoholiskos dzērienus vešanai uz Igauniju, tas nebija apmeklējuma iemesls, bet tika izmantota izdevība tos iegādāties.
Aplēses rāda, ka pēdējā gada laikā Igaunijas iedzīvotāji kopumā Latvijā ir atstājuši vismaz 273 miljonus eiro, no tā 124, 5 miljoni eiro tērēti par veikalos iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet 38,5 miljonus eiro – par degvielu.
Vēl papildus jāpieskaita somu efekts, kas arī veido nozīmīgu daļu alkohola iegādes īpatsvarā pierobežā.
Tas, ka alkohola tirdzdniecība ir tikai atslēga ievērojamiem papildus ienākumiem valsts budžetā, kurus nodrošina kaimiņvalstu iedzīvotāji, uzsver gan nozares pārstāvji, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība.
“Ja nerīkosimies un nesamazināsim akcīzes nodokli alkoholam, tad jārēķinās ne tikai ar neiekasētajiem nodokļiem no šīs jomas, bet paredzams multiplikatora efekts – samazināsies pierobežā nomaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis utt. Mums jānodrošina konkurētspējīga sistēma, jo šajā reizē darbojas princips, ka mazāk ir vairāk jeb samazinot akcīzes nodokli, varēsim nopelnīt vairāk,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš atzina, ka laika vairs nav daudz, jo jaunā kārtība Igaunijā varētu stāties spēkā jau 1. jūlijā. “Igaunija pieteikusi sacensību akcīzes kontekstā un mums jāreaģē ātri un operatīvi,” tā Endziņš, mudinot valdību un Saeimu nekavējoties rīkoties.
Arī Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzskata, ka notiekošais var radīt būtiskus satricinājumus nozarei.
Aptuveni 15 % no Latvijas iekšzemes alus tirgus veidojies pierobežā, kas, mainoties akcīzes nodoklim Igaunijā, var piedzīvot kritumu un atsaukties uz nozares rādītājiem. Jau pērn alus tirgus pieaudzis minimāli – par 1 %.
