Ziloņi Alpos – jauna versija par Hanibala karagājienu pret Romu 1
Vēsturnieki gadsimtiem lauzījuši galvas un strīdējušies, kādu ceļu 218. gadā p. m. ē., pārejot sniegainos Alpu kalnus, izvēlējās ģeniālais kartāgiešu karavadonis Hanibals.
Pie siltiem klimatiskajiem apstākļiem pieradušajam karaspēkam, kurā bija 30 tūkstoši vīru, 15 tūkstoši zirgu un 37 ziloņi, vajadzēja vien 16 dienas, lai pārietu kalnus un pārsteigtu romiešus viņu zemē.
Kā tas bija iespējams? Ekspertu komanda Lielbritānijā uzskata, ka tai izdevies atrast atbildes šiem jautājumiem, vēsta vietne “LiveScience”.
Leģendārais pārgājiens pāri Alpiem notika Otrā pūniešu kara laikā starp Romas un Kartāgas (atradās mūsdienu Tunisijas piekrastē) valstīm, kas cīnījās par dominanci Vidusjūras reģionā.
Kartāgiešu ierašanās Apenīnu pussalā no ziemeļiem romiešiem bija pilnīgi negaidīta, jo tie uzskatīja, ka no tās puses Romas valsti sargā nepārvaramās Alpu aizas un ledāji.
Zinātnieku rīcībā līdz nesenam laikam nebija nekā tāda, kas varētu liecināt par Hanibala maršrutu, tomēr zinātnieku komanda, kurā apvienojās arheologi, paleontologi, dzīvnieku eksperti un alpīnisma speciālisti, uzskata, ka atbilde ir atrasta.
Hanibals acīmredzot izmantoja nevis tolaik ierasto Alpu pāriešanas taku, tā saukto “Herkulesa ceļu”, bet krietni īsāko, toties tehniski daudz grūtāko, stāviem kritumiem un kāpumiem bagāto Koldelatraversetas (Col de la Traversette) pāreju.
“Atslēga ir tā, ka tas bija ātrākais un pretinieku vismazāk gaidītais ceļš” vietnei “LiveScience” skaidrojusi pētnieciskā projekta dalībniece, Kārdifas universitātes antīkās vēstures pētniece Īva Makdonalda.
Secinājumus par maršrutu zinātniekiem ļāvusi izdarīt nogulšņu analīze purvos un ūdenstilpēs gar pāreju – tās uzrāda bagātīgu mēslu sastāvu, kas liecina, ka reiz šo vietu šķērsojusi liela cilvēku un zirgu masa.
Allaž mulsinoši šķitis, kā klinšainos un sniegainos kalnus izdevās pāriet Hanibala kaujas ziloņiem – Āzijas ziloņiem taču nepieciešams ap 100 kilogramu barības dienā!
Tātad, līdzās pārējām grūtībām, karaspēkam vēl būtu jānes līdzi milzīgs barības daudzums, jo pārgājiena laikā klintīs ziloņi neko ēdamu sameklēt nevarētu.
Londonas Dabas vēstures muzeja ziloņu eksperte Viktorija Heridža norāda, ka tā bijusi kļūda, visu laiku uzskatīt, ka kartāgieši kaujām izmantojuši apmācībām viegli pakļaujamos Āzijas ziloņus.
Drīzāk viņu karaspēkā kalpojuši augumā mazākie, toties izturīgākie un drošākie Ziemeļāfrikas ziloņi, kuru pasuga mūsdienās jau izzudusi. Tieši šie ziloņi ar raksturīgo sedlveida muguras ieliekumu ir redzami uz tā laika Kartāgas monētām.
Laikabiedru liecības vēsta, ka minētie dzīvnieki bija raduši pie ilgstošiem pārgājieniem klinšainā vidē un arī Alpi tiem būtu pa spēkam.
Šķērsojis kalnus, divus gadus vēlāk Hanibals Itālijas dienvidos guva slaveno uzvaru kaujā pie Kannām.
Šī kauja ir pasaules militārās vēstures klasika un, pateicoties tai, Hanibals ierindojās visu laiku izcilāko karavadoņu skaitā, tomēr kopumā kartāgieši karu zaudēja un pati Kartāgas pilsēta 146. gadā p. m. ē. tika sagrauta.
