Zilo sausseržu pavairošana – kad vislabāk, ar kādām metodēm 0
Kā pavairo sausseržus? Kurš ir piemērotākais laiks spraudeņu ņemšanai? Ar kādām metodēm var palielināt apsakņošanos? VILNIS TUKUMA NOVADĀ
Pavairošana
Pavairojot veģetatīvi (ar spraudeņiem), sausserži saglabā šķirnes īpašības.
Lapainos spraudeņus gatavo jūlijā, augustā, kad mātesaugam beidz intensīvi augt dzinumi, tie sāk pārkoksnēties.
Spraudeņus sagriež ar ļoti asu nazi. Apakšā griež ieslīpi tieši zem pumpura. Atstāj divus lapu pārus un spraudeni nogriež 0,5 cm virs pumpura. Sprauž kastītēs mitrā, sablīvētā substrātā. Kastītes liek lecektī un nosedz ar rāmjiem vai polietilēna plēvi. Kamēr spraudeņi 20–25 dienās apsakņojas, tos regulāri rasina, vēlāk vēdina. Pēc mēneša rāmjus noņem. Vēlu rudenī kastītēm uzliek egļu zarus vai sausas lapas, pārklāj ar plēvi un atstāj līdz pavasarim.
! Lapainie sausseržu spraudeņi labāk apsakņojas, ja tos izmērcē apsakņošanās stimulatoros.
Nacionālajā botāniskajā dārzā šim nolūkam izmanto 0,4% indolilsviestskābes šķīdumu. Preparātu vispirms izšķīdina spirtā, pēc tam ielej ūdenī. Šķīdums aktivitāti saglabā dažas dienas, bet jāsargā no saskarsmes ar metāliem. Mērcē tikai apakšējos galus aptuveni 12 stundas, pēc tam dzinumus sprauž substrātā. Mājas apstākļos var izmantot jebkurus dārzkopības veikalos nopērkamos sakņošanās stimulatorus, kas domāti dekoratīvo lapaino augu pavairošanai. Tāds ir, piemēram, “Schultz” ražotais pulverveida apsakņotājs 2 g fasējumā.
Pēc Nacionālā botāniskā dārza dārzkopības speciālistes Līvijas Sarjas teiktā, koksnainos spraudeņus var griezt gan rudenī pēc lapu nobiršanas, gan pavasarī. Agri pavasarī, marta beigās, aprīļa sākumā, sagriež spraudeņus un glabā vēsumā, līdz sagatavota augsne. Spraudeņus (tiem jābūt vismaz ar diviem pumpuriem) griež ar dārza šķērēm: apakšā – ieslīpi zem pumpura, augšpusē – 0,5 cm virs pumpura. Sprauž substrātā slīpi, 45° leņķī, pēc tam aplaista. Var apsegt ar plēvi vai agrotīklu. Zemei vienmēr jābūt mitrai. Koksnainos spraudeņus var spraust gan dobē, gan kastītē ar parastu dārza augsni tik dziļi, lai virs augsnes paliktu tikai augšējais pumpurs. Ja pavasarī karsts laiks, kastīti ar spraudeņiem novieto ēnainā vietā. Koksnainie spraudeņi apsakņojas ātri, tomēr augus nav vēlams pirmajā rudenī kustināt, jo saknītes vēl nav tik kuplas. Ziemā dēstus atstāj turpat kastītēs vai dobē un piesedz ar lapām vai egļu zariem. Pastāvīgā vietā stāda 2–3 gadus vecus stādus.
! Rudenī sprausti sausseržu spraudeņi ziemā mēdz izcilāties, tāpēc ar koksnainiem spraudeņiem labāk pavairot pavasarī.
Ar sēklām ēdamos sausseržus pavairo, lai iegūtu stādmateriālu dzīvžogiem, jo sējeņi ātri aug, veido skaistus krūmus, bagātīgi zied. Sausas sēklas istabas temperatūrā dīdzību saglabā 2–3 gadus. Vislabāk dīgst vēsumā 4–5 mēnešus stratificētas sēklas. Vislabāk uzreiz iesēt kastītē un to likt stratificēt. Pavasarī sadīgst 70–96% sēklu.
Ēdamos sausseržus gandrīz nekad neizdodas sekmīgi uzpotēt, jo potzari sāk plaukt pārāk agri. Latvijā tad vēl ir ļoti vēss, un tas traucē veidoties kambija slānītim, miza griezuma vietā bieži apsalst. Arī acojot parasti nekas labs neizdodas.
PADOMS
Ēdamos sausseržus stāda rudenī vai ļoti agri pavasarī. Der jebkura augsne, tomēr labāka ir trūdvielām bagāta mālsmilts vai smilšmāls ar vāji skābu reakciju.
