Unikālie eksponāti Latgales muzejos 7
Abrenes tautas tērps. Tērpa komplekta atdarinājums tapis 2011. – 2013.gadā pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā esošo XIX gs. oriģinālu parauga. Tērpu projektā „Abrenes tērpa atdzimšanas darbnīcas” veidoja autoru kolektīvs Ivetas Gabrānes (1974) vadībā Balvu Novada muzejā.
Lādīte – altāris, kas piederēja bīskapam Kazimiram Duļbinskim izsūtījuma laikā. Priestera Oļģerta Aleksāna 20. gs. 70.gados darinātais hektogrāfs (kopēšanas ierīce) Viļakas novada muzejā.
Upītes apkārtnes maizes ližu kolekcija. 70. gadu garīgo dziesmu un tautasdziesmu ieraksti. Baltalkšņa mizas ganu taures Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejā Viļakas novadā.
19. – 20. gs. austie dvieļi, izšūtās melnās gultas segas. 18. – 19. gs. lūgšanu grāmatas latgaliešu valodā. 1908. – 1909. g. latgaliešu laikraksti „Drywa” Baltinavas novada muzejā.
Arheoloģijas kolekcija, kurā ietilpst zvejniecības piederumi (datēti ar III g. t. pr. Kr.), pūcessakta (VII – IX gs.), zoomorfais piekariņš – zirdziņš ( XI – XIII gs.), seno latgaļu rotaslietas, apbedījuma inventārs un darbarīki Ludzas novadpētniecības muzejā.
Taura galvaskauss, Livonijas laika (15. – 16. gs.) depozīts, 18. – 19. gs. lūgšanu grāmatas latgaliešu valodā, pirmā latgaliešu avīze „Gaisma”, 1. pasaules kara lauka ķirurga instrumentu komplekts, latgaliešu izcelsmes slavenā somu kinorežisora Teuvo Tulio ģimenes trimo spogulis, Latvijas foto leģendas Jāņa Gleizda fotoaparāts „Exacta” Latgales kultūrvēstures muzejā.
Trasunu dzimtas trauki, Latgales plecu lakati Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta”.
Preiļu muižas īpašnieka, Maltas ordeņa komandora (1779 – 1835) Jozefa Heinriha Borha (1751 – 1835) mundiera fragments, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos Preiļu muižas kapenēs 2008. gadā, restaurēts Latvijas Nacionālā muzeja Restaurācijas nodaļā 2012. gadā. Unikāla 18. gs. sākuma tekstilija – Svētās Mises vīna biķera pārklājs, darināts no Preiļu muižnieces Jadvigas Elizabetes Borhas (Plāteres) zelta kāzu kleitas, kuru 1703. gadā viņa novēlēja Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcai. Dzejnieka Raiņa (1865 – 1929) laikabiedres, Jasmuižas iedzīvotājas Teklas Casno (1865 – 1950) pūra lāde ar pūru. Bagātas latgalietes bronzas arheoloģisko rotu komplekts (11. gs.) – atrasts arheoloģes A. Vilcānes vadīto izrakumu laikā Vārkavas novada Bučku sādžā, restaurēts 2013. g.
Silajāņu keraramika (400 krājuma vienības) Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.
Tēlnieces Valentīnas Zeiles mākslas darbu kolekcija: darbi bronzā, medaļas, plaketes un skulptūras, tostarp „Cilvēks un zirgs”, kas ir veltījums Bartabasam – Zingaro zirgu teātra dibinātājam Klemānam Martī (Clément Marty) Parīzes priekšpilsētā Obervilā. Savukārt skulptūra „Slidotāja” guvusi ievērību ne tikai Latvijā, un viens tās eksemplārs atrodas galerijā Atēnās (Grieķija) – Naujenes novadpētniecības muzejā.
Dinaburgas pils (13. gs.) makets. 10.- 13. gs. vīrieša apbedījums, kas atrasts 1983. gadā Daugavpils novada Kalkūnos. 12. gs. Jersikas kapulauka arheoloģiskie atradumi.
Unikālas 16. gs. ikonas „Sv. Nikolajs Brīnumdaris” un ”Sv. Jānis Kristītājs”.
Dinaburgas cietokšņa Mihaila vārtu slēdzene un atslēga. 20. gs. sākuma vieglie ormaņa rati. 1940. gada Latgales dziesmu svētku dalībnieces tautas tērps Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā.
