Astanā zeltu nežēlo; top debesskrāpji un pilsētvides brīnumi 0
Tā nav nejaušība, ka Astanā pilsētas svētkus svin reizē ar valsts prezidenta šūpļa svētkiem 6. jūlijā. Kazahstānas jaunās galvaspilsētas iecere bija grandiozākais Nursultana Nazarbajeva projekts, kuru viņa padotie sākotnēji pat neuztvēra kā reālu.
Taču prezidenta vārdam Kazahstānā ir teju likuma spēks, un kopš 1998. gada Almati vietā stājās Astana. Jaunule saņēma brangu pūru no valsts dabas bagātībām, strauji slējās tās nami un pletās ielas. Talkā aicināja slavenus aizjūras arhitektus ar uzdevumu radīt šedevrus, kas varētu sacensties krāšņumā ar Dubaijas, Tokijas un Ņujorkas debesskrāpjiem.
Prezidents personīgi uzraudzīja Astanas izaugsmi un ik pa laikam arī pats uzšņāpa kādu nākotnes būvi uz salvetes malām. No necilas pilsēteles stepē Astana 16 gados kļuvusi par grandiozu augstceltņu koncentrātu, ceļotājam tik atliek pārsteigumā noelsties: zili zaļi brīnumi!
Valstī viens arhitekts
Astanas brīnumi viskrāšņāk paveras no Baitereka torņa 97 metru augstās skatu platformas. Pati celtne, kas veltīta jaunajai galvaspilsētai, simbolizē Dzīvības koku, kura saknes notur zemi, bet zari balsta debesis. Baitereku iecienījuši ne tikai tūristi, bet arī jaunlaulātie. Daudz līksmu pāru te savas rokas samērojuši ar valsts prezidenta labās plaukstas nospiedumu – tas nesot laimi un piepildot vēlēšanās! Dzīvības koku kazahi tradicionāli rāda ārvalstu delegācijām. Tiesa, maģisko rituālu savas vizītes laikā neizdevās izmēģināt Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, stāsta Valdis Keišs – viens no nedaudziem Kazahstānas latviešiem un mūsu gids Astanā. Iemesls gaužām prozaisks – lijis lietus, un Baiterekam tecējis jumts. Uz būvniecību naskās Turcijas kompānijas nereti nohalturē ar kvalitāti, paskaidro Valdis.
Latvijas ceļotājiem no “Sibīrijas bērnu” Kazahstānas ekspedīcijas paveicās – visi “sarokojas” ar prezidentu, kurš pats ir arī Dzīvības koka idejas autors. Nazarbajevs nenoliedz, ka daudzas Astanas būves veidotas pēc viņa skicēm. Mūsu pavadonim atmiņā gadījums, kad reiz uz bijušā Latvijas vēstnieka Kazahstānā Alberta Sarkana jautājumu, kas projektējis to vai citu būvi Astanā, kazahu diplomāti atbildējuši: “Vēstnieka kungs, mums ir tikai viens arhitekts.”
Galvaspilsētas ģenerālplāna iecere pieder jau aizsaulē aizgājušajam pasaulslavenajam japāņu arhitektam Kišo Kurokavam. Profesionālis iecerēja pašā pilsētas centrā veidot zemāku apbūvi, augstceltnēm atvēlot apkārtnes teritoriju, taču Nazarbajevs jutās stiprs arī pilsētplānošanā un ieviesa savas korekcijas. Lieki piebilst, ka izcilo arhitektu šāda iejaukšanās nepavisam neiepriecināja.
Astanā nami slejas ātrāk, nekā ļaudis spēj ielāgot, kādam mērķim tie paredzēti, tāpēc astanieši tiem piešķir iesaukas. Cēlajam Baiterekam pielipis Čupa čups, Transporta un komunikācijas ministrijas ēka izskata un dažu ugunsgrēku dēļ tiek saukta par šķiltavām, citi diži nami pēc to ārējā veidola dabūjuši elevatora, prožektora, tortes, šļirces, pelnu trauka, spaiņa u. c. vārdus. Tikai paša prezidenta pili, kas izmēros pieckārt pārsniedzot ASV Balto namu, neviens neriskē aplaimot ar kādu iesauku. Zināms taču, ka par tenku izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, kas apdraud valsts drošību, Kazahstānā draud kriminālatbildība, bet par valsts pirmo personu prātīgāk teikt labu vai neko.
