Roberts Zīle: Ja ukraiņi nenogurst no kara, tad kā mēs šeit varam nogurt no informācijas?! 54
Kas notiek Eiropā šobrīd – vai iedzīvotāju nogurums, psiholoģiskās noturības faktors ir būtisks, Eiropas līderiem pieņemot kādus lēmumus? Uz šiem jautājumiem komentāru TV24 raidījumam “Nedēļa. Post Scriptum” sniedza Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents (ECR grupa, NA).
“No informācijas ne Latvijā, ne kur citur nebūtu jānogurst, jo ukraiņiem iet grūti, bet viņi nenogurst no kara. Ko tad mēs šeit varam nogurt no informācijas?!” atklāti pretjautājumu uzdod Zīle.
Objektīvi par dažu valstu līderiem – viņi tiešām var redzēt savas sabiedrības viedokli, kas mainās, bet tas nav tādēļ, ka informācijas par daudz, tam ir cits iemesls. Inflācija liela, enerģija dārga un tamlīdzīgas sāpes arī ir Rietumeiropas pilsoņiem un viņi sāk izrādīt nepatiku. Tas, protams, ietekmē attiecīgo valstu līderus, tas ir jūtams, bet tas nav saistīts ar informācijas patērēšanu un nogurum – tās ir vairāk sociālekonomiskas problēmas. Tā sabiedrības noskaņojumu skaidro Zīle.
EM: Apstrādes rūpniecības attīstību šogad turpinās ietekmēt karadarbība Ukrainā
Apstrādes rūpniecības attīstību šogad turpinās ietekmēt karadarbība Ukrainā, kā rezultātā turpināsies līdzšinējo izejvielu piegāžu ķēžu traucējumi, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Uzņēmumus ietekmēs izejvielu cenas, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi, uzsver EM pārstāvji.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 3,5% mazāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem kritums bija nedaudz straujāks – par 6,1%. Šis kritums daļēji ir skaidrojams arī ar bāzes efektu, jo pirms gada janvārī apstrādes rūpniecībā bija vērojama strauja izaugsme.
Šī gada janvārī, atbilstoši devumam nozares apjomu izmaiņām straujāk samazinājās ķīmiskās rūpniecības (-30%), nemetālisko minerālu (-20%), gatavo metālizstrādājumu (-11,9%) un poligrāfijas (-32%) ražošanas apjomi. Savukārt pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+49%), elektrisko iekārtu (+14,6%), pārtikas produktu (+2%) un metālu (+14,4%) ražošanas apjomi.
Janvārī gada griezumā turpināja augt apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās, ko lielā mērā ietekmēja ražotāju cenu pieaugums, skaidro EM pārstāvji. Par 24,8% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, bet par 6,4% – eksportā realizētās produkcijas apjomi. Straujāk auga pārtikas produktu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, koksnes un tās izstrādājumu un elektrisko iekārtu realizācijas apjomi. Savukārt samazinājās ķīmiskās rūpniecības produkcijas un nemetālisko minerālu izstrādājumu realizācija.
