Zīle izsaka skarbu redzējumu par politisko eliti, kuru sabiedrība varētu arī “noslaucīt” 0
Ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu premjeri nespēs vienoties par daudzgadu budžetu, tad sabiedrība visās dalībvalstīs šo politisko eliti “noslaucītu”, tādu viedokli pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, trešdien notika EP daudzgadu budžeta kontaktgrupas tikšanās. Tās vadītājs, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli uzsvēris, ka parlaments vēlas palīdzēt, lai nākamais daudzgadu budžets kļūtu par vislabāko iespējamo instrumentu Eiropas ekonomikas un iedzīvotāju atbalstam.
Latviju pārstāvošais eiroparlamentārietis Zīle prognozēja, ka sabiedrība nebūtu mierā arī ar to, ja EP neatbalstītu premjeru vienošanos par daudzgadu budžetu, jo cilvēkiem ir pilnīgi skaidrs – ienākumi ir kritušies, darbavietas ir zaudētas.
“Ja Eiropa nespēj vienoties un nesāk ekonomisko atdzimšanu, uzlabot veselības sistēmas visās dalībvalstīs, tad, manuprāt, pilsoņi šādu politisko eliti negrib redzēt,” pavēstīja Zīle, gan pieļaujot, ka vienošanās par daudzgadu budžetu būs ātra – ja ne gluži jūnijā, tad “saprātīgā laikā šogad”.
EP Budžeta komitejā strādājošais deputāts pauda uzskatu, ka lauksaimniecības fondi paliks “labā apmērā”. Savukārt par Kohēzijas fondu ir zināms, ka to nomināli nemazinās, ko apliecinājusi arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
“Ņemot vēra, ka būs jauna nauda, vai tā nauda, ko aizņemsies finanšu tirgos, tad atklāts ir jautājums, vai Kohēzijas fonda nominālais nesamazinājums nebūs krietni mazāk proporcionāls tam, ko Latvija varētu sagaidīt,” skaidroja Zīle.
Runājot par dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu, Zīle uzsvēra, ka transporta projekti, jo īpaši dzelzceļa jomā kā Austrumeiropā, tā Centrāleiropā nav īstenojami tikai ar vietējām un privātām investīcijām.
“Līdz ar to, ja šim projektam nav naudas, tad es nezinu, kā var sasniegt izvirzīto mērķi – labāk savienot Eiropu, vienlaikus attīstot ekonomiku tajās valstīs, kur šis projekts top,” akcentēja EP deputāts.
EP Budžeta komisijā strādā arī deputāts Nils Ušakovs (S), kurš pavēstīja, ka Eiropas dalībvalstu līderu un Eiropas nāciju spēja pieņemt lēmumu par daudzgadu budžetu nozīmē, ka ES projekts attīstīsies tālāk.
“Eiropa paliks vienota, un arī mēs paliksim daļa no vienotās Eiropas. Tas ir svarīgāk nekā finansiālie ieguvumi no daudzgadu budžeta pieņemšanas. Pateicoties tam, Latvijai būs iespējas pārvarēt krīzi ar, iespējams, mazākām sāpēm, nekā pirms desmit gadiem,” uzsvēra EP deputāts.
Viņaprāt, ES daudzgadu budžetam ir jābūt lielākam – dalībvalstīm būs jāiemaksā vairāk, arī Latvijai. Ušakovs norādīja, ka pirmskrīzes apstākļos par katru iemaksāto eiro ES budžetā, Latvija saņēma pretī četrus eiro.
“Līdz ar to ES ir nepieciešams, lai budžets kopumā ir lielāks. Gan pateicoties dalībvalstu iemaksām, gan arī ES spējai radīt jaunus ieņēmumus. Piemēram, izmantojot tādus instrumentus kā digitālais nodoklis, kad, vēršoties pie lielajām kompānijām, tiek iekasēti nodokļi,” akcentēja Ušakovs.
Pēc viņa sacītā, svarīgs aspekts ES finansēs ir ne tikai daudzgadu budžets, bet arī Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds, jo ar visiem pieejamiem līdzekļiem visiem izdevumiem nepietiks, lai pilnvērtīgi pārvarētu Eiropas mēroga krīzi.
“Patlaban tiek diskutēts, cik dalībvalstis būs spējīgas ieguldīt. Pieticīgāk noskaņotie piedāvā vienu triljonu eiro, sociāli atbildīgi noskaņotie – pusotru triljonu eiro. Fonda izveidošana nav jautājums tikai par naudu. Šis ir jautājums, vai Eiropa kopīgiem spēkiem ir spējīga pieņemt lēmumus, kas skar visu kontinentu, katru eiropieti,” skaidroja EP deputāts.
EP nākamās nedēļas plenārsēdē pieņems rezolūciju par ES atveseļošanas plānu. Plānots, ka rezolūcijas centrā būs nākamā daudzgadu finanšu shēma no 2021.gada līdz 2027.gadam, un tajā izvirzīs prasību saglabāt EP ietekmi uz budžeta lēmumiem, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli un pārraudzību.
Tāpat EP nākamnedēļ balsos par likumdošanas iniciatīvas ziņojumu, kurā ierosināts daudzgadu finanšu shēmas ārkārtas rīcības plāns.
Tiklīdz Komisija iesniegs savus jaunos priekšlikumus, Parlaments būs gatavs jau jūnija plenārsēdē apstiprināt savu sarunu nostāju, norādīja informēja EP preses sekretārs Latvijā.
