Zīle ievēlēts par Eiropas Parlamenta viceprezidentu 12
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, aģentūru LETA informēja Nacionālajā apvienībā (NA).
Šodien EP deputāti tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.
Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.
Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.
Zīle pēc ievēlēšanas norādījis, ka jūtas pagodināts. “Vienmēr esmu uzsvēris, ka, nākot no mazas valsts, vienīgais veids, kā vari ietekmēt lēmumus EP, ir caur pieredzi un spēju veidot ietekmi, meklējot sabiedrotos. Gandarījums, ka šo daudzu gadu garumā to ir novērtējuši gan Latvijas vēlētāji, kas uzticējuši savu pilsoņa balsi, gan nu jau arī deputāti no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm,” klāstījis politiķis, vienlaikus akcentējot, ka lai arī viņa ikdienas darbs EP komitejās nemazināsies, viņš ir priecīgs, ka EP prezidijā varēs pārstāvēt Latviju un Baltijas reģionu, turklāt sāks to darīt simboliskā – barikāžu – laikā.
Arī Saeimas priekšsēdētāja, Zīles partijas biedre Ināra Mūrniece (NA) apsveica Zīli ar ievēlēšanu augstajā amatā, sakot, ka ir būtiski, ka konservatīvas vērtības aizstāvoša spējīga Baltijas politiķa darītais Eiropā ir guvis ievērību.
“Lai ekonomiskās izaugsmes veicināšana un tautas labklājības līmeņa celšana, kas bijis vadmotīvs Zīles politiķa darbā, turpina būt prioritāšu sarakstā, neskatoties uz aizņemtību, pildot jaunos pienākumus,” vēlēja Saeimas priekšsēdētāja. Viņasprāt, pastiprināta uzmanība pašlaik ir pievērsta situācijai uz ES ārējās robežas Baltijas reģionā, kurš sakaras ar hibrīduzbrukumiem, un viņa ir pārliecināta, ka jaunais priekšsēdētājas vietnieks šai tēmai turpinās pievērst pienācīgu uzmanību EP.
Zīli sveic arī EP frakcijas kolēģe Dace Melbārde (NA), uzsverot, ka priekšsēdētāja vietnieka amats ir liels panākums ne tikai personiskā līmenī, bet arī sasniegums valstij un reģionam kopumā. Pēc viņas teiktā, šis ir labs pierādījums tam, ka ilgstošs un neatlaidīgs darbs tiek atzinīgi novērtēts.
“Esmu cerīga, ka turpmāk latviešu valodu parlamenta plenārsēdēs varēs dzirdēt daudz biežāk,” paudusi Melbārde.
Tikmēr Saeimas deputāts, NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, apsveicot kolēģi ar jaunieņemamo amatu, uzsvēra Latvijas interešu aizstāvību. “Energoresursu cenu kāpums, klimata pārmaiņas – ir daudz svarīgu jautājumu, kas risināmi ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Zīles jaunais amats kā EP viceprezidentam ļaus Latvijas pozīcijai plašāk izskanēt,” uzskata parlamentārietis.
Mikroblogošanas vietnē “Twitter” apsveikumā dalījies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), norādot, ka Zīlem ir iespaidīga parlamentārā darba pieredze, tai skaitā ekonomikas jautājumu risināšanā. “Turpināsim sadarboties, strādājot Latvijai un Eiropai,” atzīmējis politiķis.
EP prezidiju viedo tā priekšsēdētāja, 14 priekšsēdētāja vietnieki, pieci kvestori, kurus parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem. Prezidija pienākumos ietilpst parlamenta plenārsēžu vadīšana, parlamenta administratīvo un finansiālo jautājumu risināšana, tas atbild par plenārsēžu rīkošanu, parlamenta budžeta plānu un citām prioritātēm. Prezidijs parasti sanāk divas reizes mēnesī.
