– Līdzšinējās sarunas parādīja, ka Ciprs nav pārliecināms, turklāt patlaban viņš vēl ir ieguvis tautas mandātu. 6
– Nav tik vienkārši. Ir skaidrs, ka viņš vērtē notikumus. “Syriza” ir iekšpartijiski ļoti spēcīgs kreisais radikālais spārns. Cipra iespējamo virzību par labu kompromisam noteikti bremzē partijas ekstrēmi kreisā spārna pārstāvji. Grieķijas finanšu ministra Varufaka atkāpšanās ir zīme, ka Grieķija ies uz kompromisu, tā bija Eiropas sarunu vedēju puses prasība. Visticamāk, tā ir zīme, ka eirogrupa ir gatava kompromisa lēmumam. Pieņemu, ka šāds lēmums varētu būt salīdzinoši ātrs tāpēc, ka gaidīt īsti nevar, tuvojas jūlija beigas, kad jākārto jauns maksājums aizdevējiem, gan arī, neslēpsim, ES institūcijas svēti jūlija beigās dodas atvaļinājumā. Esmu pārliecināts, ka tādi pārgurušie cilvēki kā Junkers noteikti vēlas doties atvaļinājumā. Līdz ar to lēmums būs ātrs. Rietumeiropas politikā lielie līderi ātri sapūš vaigos, naktī ātri atrod kompromisu, un visi aplaudē.
Lēmēji Eiropā, tostarp Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, Martins Šulcs, Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers, visi teica – ir jārespektē grieķu referendums, kaut gan rezultāti viņiem ne visai patīk. Noteikti ir jāsniedz šai valstij humanitārā palīdzība, lai slimnīcām, skolām, bērnudārziem nebūtu naudas trūkums. Tas nozīmē – visticamāk, būs konkrēta naudas summa ar vēlamo naudas izmantošanas virzienu, bet reāli to atdos pārvaldīt Grieķijas valsts institūcijām.
Grieķijas nežēlīgu izsviešanu no eirozonas es neizslēdzu, tomēr uzskatu, ka tam ir samērā neliela varbūtība. Grieķi patlaban ļoti vēlas eiro, viņi grib būt turīgi (smej). Viņi, vienkārši runājot, vēlas, lai viņiem bankomātā būtu nauda. Ja viņus izspiež no laimes zonas caur eiro, tad niknums būs ļoti liels. Tāpēc Eiropa jau runā par humanitārās palīdzības sniegšanu, kas vismaz nenokaitinātu visus Grieķijas sērdienīšus un trūkumcietējus. Gan īstos, gan arī nosacītos. Nākamā palīdzības programma ir ātra reakcija, lai grieķus pret Eiropu nenokaitinātu vēl vairāk. Tomēr, ja turpina valsti pēc tam vēl spiest ārā no eirozonas, teikt, ka pašiem jādrukā savi vērtspapīri, taloni vai nauda, jo jūs, redz, neizturaties, kā vajag, tad tas ir ļoti nežēlīgs un riskants solis. Tad parādās visi drošības nosacījumi un bažas par Grieķijas pievēršanos citam virzienam, lai gan šai valstij ģeopolitiski būtu ļoti grūti spēlēt un iet ārā no NATO.
