– Vai var būt tā, ka Grieķijas atbalstam izveido papildu programmu no dalībvalstu papildu iemaksām? 6
– Es to neizslēdzu. Te ir politiskā problēma. Protams, Latvijas sabiedrībai ir dusmas uz Grieķiju, kur pavisam nesen minimālā alga bija tāda kā mums vidējā alga. Grieķijas premjera partija “Syriza” vēl pavisam nesen EP jautāja – vai 600 eiro ir cilvēka cienīga alga? Tas varētu tracināt diezgan daudzus Latvijas cilvēkus, zinot, ka mūsu valstī vidējā alga tuvojas 800 eiro. Vienlaikus viss nav tik vienkārši. Tāpēc jau ASV ir norūpējušās par šo situāciju, Obamas administrācija piedalās šajās politiskajās spēlēs. Iemesls ir šo notikumu ietekme uz finanšu tirgiem. Galvenokārt tāpēc, ka Grieķija atrodas ģeopolitiski ļoti svarīgā vietā. Tā ir NATO valsts. Pašreizējā situācija nenozīmē, ka Grieķija izstāsies no NATO, bet to, ka situācija varētu kļūt visumā neprognozējama, ja šo valsti izspiež no eirozonas – ar talonu sistēmu, ar drahmu sistēmu, vienalga, kā to dēvējam. Vēl svarīga ir Krievijas ietekmes palielināšanās, arī grieķu un turku savstarpējās attiecības. Turcijai ir pēc ASV otrā lielākā NATO armija. Ir ļoti daudz sarežģītu jautājumu ģeopolitiskajā plāksnē.
Tāpēc domāju, ka ES dalībvalstu vadītājiem nav jāskata vien finanšu jautājums un savas iekšpolitikas problēmas, kas, bez šaubām, ir saistītas ar Grieķijas notikumiem, bet arī šis drošības nosacījums. Un tas ir ļoti nopietns jautājums. Protams, no otras puses, nevar grieķiem piedot, nevar tiešām būtiski atlaist šo parādu. Tad faktiski atvērtu durvis kam citam. Es šeit domāju vēlēšanas Spānijā šā gada novembrī, kur ļoti labas izredzes ir kreisi ekstrēmai partijai “Podemos”. Spānija ir daudz, daudz nopietnāks lielums Eiropā nekā Grieķija. Ja Cipra valdība uzvar Eiropas Komisiju sarunās, tad, domāju, Spānijā “Podemos” var uzvarēt vēlēšanās. Tad būs ļoti nopietnas problēmas. Eiropas līderi to zina un vērtē visus riskus.
