Zīle: EK iniciatīvas Covid-19 radīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai nav pietiekamas 0
Eiropas Komisijas (EK) pasākumu plāns, lai mazinātu jaunā koronavīrusa radītos ekonomiskos zaudējumus, nav pietiekams, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Politiķis pastāstīja, ka EP Budžeta komitejas vadītājs, bijušais Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds un komitejas koordinatori izplatīja ziņu, ka atbalsta EK iniciatīvas, bet tas nav pietiekami, “jo tur nav jaunas naudas”.
“Šie ir pašreizējā finanšu gada, daudzgadu budžeta pēdējā gada, nosacīti grozījumi, kas ļauj valstīm tām tāpat pienākošos naudu izmantot ātrāk un elastīgāk, taču tas arī viss,” teica Zīle.
Latvijai 118 miljoni
Politiķis uzsvēra, ka tā ir nauda, kuru jau ir paredzēts novirzīt dalībvalstīm caur Eiropas Sociālo fonu, Eiropas Reģionālo attīstības fondu un citiem. “Tur ir Briseles pagājušogad avansētie līdzekļi, un neizmantotā daļa ir astoņi miljardi eiro, kurus normālā situācijā līdz jūnijam vajadzētu atmaksāt atpakaļ Briselei.
Tagad saka, ka varēs neatmaksāt, kohēzijas fondu naudu valstis varēs paturēt savā kasē,” skaidroja EP deputāts, norādot, ka, vadoties no viņam pieejamās informācijas, Latvijai šādi tiktu 118 miljoni eiro.
Politiķis uzsvēra, ka arī EK Budžeta komisijas nostāja ir tāda, ka ar šādām iniciatīvām nepietiek.
Vienlaikus esot atzinīgi vērtējams, ka ir iedarbināti automātiskie elastības kritēriji, ko nosaka Eiropas likumdošana, proti, ja ir krīze, var neievērot budžeta deficītu, viņš teica.
“Saistībā ar šo krīzi tie ir izdevumi, kas saistīti gan ar veselības aprūpes sistēmas nostiprināšanu, gan ar uzņēmēju atbalstu sistēmām, gan arī ar atbalstu darba spēkam – to visu neieskaitīs budžeta deficīta griestos. Tomēr ir noteikti arī zināmi ierobežojumi,” skaidroja politiķis.
Kopumā gan EK pasākumu plānu viņš vērtē kā vāju. EP Budžeta komisijas nostāja ir tāda, ka EK nepieciešamas jaunas ambīcijas, jo pašlaik piedāvāto var pielīdzināt budžeta grozījumiem, norādīja Zīle.
“Lai labāk būtu saprotams, tas būtu tas pats, ja Latvijas atbilde krīzei būtu veikt tehniskus grozījumus Latvijas 2020.gada valsts budžetā, kas ļautu pārdalīt finanšu līdzekļus no vienas uz otru pozīciju, un tas arī viss”, sacīja Zīle.
Ir iespējami citi mehānismi
Politiķis turpināja, uzsverot – jau tagad ir zināms, ka Latvijas valdība izmantos vismaz vienu miljardu eiro, bet Zviedrija un Itālija, pat īsti nesagaidot EK pozīciju, izmantos gandrīz 30 miljardus eiro katra, savukārt Polijas valdība – 50 miljardus eiro. Viņaprāt, uz šī fona kopīgā EK atbilde ar savu pasākumu plānu izskatās vāji.
Pēc viņa sacītā, ir iespējami mehānismi, kas ļautu šīs krīzes izmaksas segt solidāri visā eirozonā, nevis uzlikt visu šo nastu uz dalībvalstu pleciem.
Piemēram, 2012.gadā eirozona nodibināja Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) ar 500 miljardiem eiro – kredītlīnijas atlikums pēc Grieķijas glābšanas ir 410 miljardi eiro, taču dalībvalstu līderi šonedēļ videokonferencē par šī mehānisma izmantošanu nevienojās. Vācijas un Nīderlandes pozīcija esot noteikusi, ka vēl ir pāragri šo mehānismu iedarbināt, jo finanšu investori šādu soli uztvertu kā norādi uz problēmām.
“Taču finanšu tirgi lieliski zina, ka Vācijas vērtspapīriem likme ir negatīva, bet Itālijai strauji aug. Tāpat iespēja, ka beidzot Eiropas solidaritātes vārdā varētu vienoties par kopīgu eirozonas vērtspapīru izdošanu krīzes pārvarēšanai arī nevirzās,” sacīja Zīle.
Nav tehniski atrisināta neklātienes balsošana
Politiķis pauda pārliecību, ka patlaban politiskā līmenī EP piedāvāto pasākumu plānu jaunā koronavīrusa radīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai neapšaubāms vairākums atbalstīs, tomēr šobrīd ir jāatrisina pats balsošanas process.
Kā skaidroja eiroparlamentārietis, pašlaik EP nespēj pieņemt nekādus lēmumus tāpēc, ka tehniski nav atrisināta tālvadības lēmumu pieņemšanas sistēma.
Zīle pastāstīja, ka nupat kā Transporta komitejas koordinators savas politiskās grupas vārdā nosūtīja piekrišanu, ka pieņem izmaiņas aviācijas sektorā paātrinātā kārtībā bez ziņojuma un labojumiem EK iesniegtajā projektā, atbilstoši 163.pantam EP darba reglamentā.
“Tas dotu iespēju vienoties ar Transporta ministru Padomi un ļautu šiem grozījumiem stāties [spēkā] ļoti ātri – līdz mēneša beigām. Taču tas, kas notiks ar nākamās nedēļas plānoto EP plenārsēdi, kas joprojām tiek uzturēta, zinot, ka tikai neliela daļa deputātu fiziski varēs piedalīties Briselē (..), vēl nav skaidrs,” stāstīja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka šajā situācijā EP deputāti juridiskās pilnvaras dos ļoti ātrā tempā, ja vien tehniski atrisinās, kā to var izdarīt. “Tā nebūs klasiskā deputātu priekšlikumu apspriešana. Šis nav laiks, kad tas jādara. Var tikai politiskā veidā “spiest” uz tiem virzieniem, kas EK būtu jādara, piemēram, jau minētā ESM iedarbināšana vai kopīgs eiro aizņēmums eirozonas valstu vārdā Covid-19 krīzes pārvarēšanai,” uzstāja Zīle.
Priekšlikumus apstiprinās, bet ar to ir par maz
Politiķis vēlreiz prognozēja, ka EK priekšlikumus apstiprinās, tomēr jāsaprot, ka ar šo naudu ir par maz. “Es atkārtoju, ka tā ir 2020.gada līdzekļu pārdale, piemēram, ir Eiropas Globalizācijas fonds, kurā palikuši neizmantoti 113,117 miljoni eiro uz visu ES. Tas nav nopietni! Vai arī Eiropas Solidaritātes fons, kurā palikuši neizmantoti astoņi simti miljoni eiro. Nekāds brīnums nenotiks, jo jaunas naudas šajos pasākumos nav,” sacīja Zīle.
Viņš skaidroja, ka šādā veidā smagums tiek atstāts uz ES dalībvalstu pleciem, ļaujot tādām valstīm kā Latvijai un citām tērēt un neskatīties pār plecu, vai kāds no Briseles pakratīs ar pirkstu par naudas tērēšanu vai nē. “Skaidrs, ka nepakratīs. Itāļi bija izdomājuši, ka viņi aizņemsies un pārkāps visus budžeta noteikumus par 28 miljardiem eiro, ko viņi darītu neatkarīgi no tā, ko teiktu Briselē. Viņiem šī nauda vienkārši ir vajadzīga,” teica Zīle.
Viņš minēja, ka gluži tāpat esot noticis ar medicīnisko ekipējumu, kuru pirms dažām nedēļām ES partneriem lūdza itāļi. Situācija izkustējās no vietas ar kopīgiem ES iepirkumiem tikai pēc tam, kad itāļiem palīdzēja ķīnieši, skaidroja politiķis.
Pēc intervijas ar Zīli Eiropas Centrālā banka pieņēma “Pandemic Emrgency Purchase Programme”. Sazinoties ar deputātu, viņš norādīja, ka programmas būtība ir līdz šī gada beigām valdību un korporatīvo parādu uzpirkšanai lietot 750 miljardus eiro.
“Tas kopā ar iepriekš pieņemtajiem ECB lēmumiem faktiski veido vienu triljonu eiro resursu šiem mērķiem. Faktiski Kristīnes Lagardas vadītā banka izdarīja to pašu būtisko soli, ko 2012.gadā izdarīja viņas priekštecis Mario Dragi un kas izglāba eiro un ļāva eirozonas ekonomikai pēdējos gados izaugt,” rezumēja eiroparlamentārietis.
