Zīle aizstāvēs Latvijas dzelzceļa intereses 0
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle un VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis otrdien, 6.augustā, tikšanās laikā vērtēja iespējas nodrošināt iespējami labākas Latvijas valstij piederošā dzelzceļa uzņēmuma izaugsmes iespējas.
Viens no svarīgākajiem sarunas tematiem bija Eiropas Savienības ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete, kas patlaban tiek gatavota un, kā rāda iesniegtie priekšlikumi, ar Latvijai ļoti neizdevīgiem nosacījumiem. Minēto tiesību aktu kopuma mērķis ir kopīgas pieejas gatavošana dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumiem, tādējādi palielinot ietaupījumus visā Eiropas Savienībā (ES) strādājošiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Ietaupījumi rastos, samazinot izmaksas un paātrinot administratīvās procedūras, kā arī novēršot slēptu diskrimināciju. Šā gada 7. maijā Latvijas valdība apstiprināja nacionālo pozīciju par 4. dzelzceļa paketes tehniskā pīlāra aktiem (pavisam ir seši pīlāri). Tā paredz, ka Latvija kopumā atbalsta 4. dzelzceļa paketes dzelzceļa tiesību aktu projektos izvirzītos mērķus: sekmēt pārvadājumu tirgus attīstību, veicinot jauno pārvadātāju ieiešanu tajā, samazināt izmaksas un lēmumu pieņemšanas laiku. Latvija iebilst pret jaunu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai, tostarp iebilstam pret rosinājumu tās pārziņā nodot atļauju ritekļu laišanai tirgū un kustības vadības lauka iekārtu pieņemšanai ekspluatācijā izdošanu.
Ja šo nosacījumu neievēros, tad Latvijas gadījumā netiks sasniegts neviens no plānotajiem 4. paketes mērķiem, turklāt pārvadātājiem radīsies liels administratīvais un finansiālais slogs, kas apdraudēs to konkurētspēju, kā arī var novest pie Eiropas Dzelzceļa aģentūras un valsts drošības iestāžu funkciju dublēšanās. Latvijas gadījumā, kur 62% pārvadājumu veido kravas un 38% pasažieri (salīdzinājumam – ES valstīs kravas veido vien 19% lielu pārvadājumu īpatsvaru), spēcīgais dzelzceļa uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” neizdevīgo nosacījumu apstiprināšanas gadījumā kļūtu daudz vājāks nekā patlaban. Ja kravu pārvadājumu tirgū darbosies vairāki operatori, šis pakalpojums Latvijas gadījumā kļūs dārgāks. Atgādināšu, ka Latvijā, kur 62% pārvadājumu veido kravas un 38% pasažieri, ir pavisam atšķirīga situācija nekā lielākajā daļā ES valstu.
R. Zīle jau vairākas reizes vedis uz Latviju Eiropas Parlamenta deputātus, rādījis un skaidrojis viņiem reālo situāciju. “Daudzi citu valstu deputāti mūs saprot, tomēr ar viņu atbalstu varam rēķināties vien tad, ja netiek skartas šo deputātu pārstāvošo valstu intereses,” tā R. Zīle.
Savukārt Uģis Magonis teic, ka Latvijas un citu Baltijas valstu samezglojumus saprot un atbalsta arī Eiropas Dzelzceļa savienība. “Latvijas dzelzceļa” vadītājs jau agrāk pauda, ka vispareizāk būtu dalībvalstīm ļaut izvēlēties konkrētiem pārvaldības apstākļiem vispiemērotāko modeli.
