Zilas acis, tumša āda – senie eiropieši bija tumšādaini 0
Jauns ģenētisks pētījums liecina, ka senie Eiropā dzīvojošie mednieki-vācēji bijuši tumšādaini daudz ilgāk, nekā sākotnēji uzskatīts, raksta portāls livescience.com.
Pretstatā sākotnējiem pieņēmumiem, ka senie cilvēki zaudēja tumšo ādas toni drīz pēc izceļošanas no Āfrikas uz ziemeļu apgabaliem, proti, aptuveni pirms 40 000 gadiem, jaunais pētījums liecina, ka tumšais ādas tonis saglabājies daudz ilgāk, un pat vēl tikai pirms 7000 gadiem eiropieši ir bijuši tumšādaini un zilām acīm.
Tādējādi tiek apgāzts sākotnējais pieņēmums, ka ādaskrāsu izbalināja saules trūkums, izvirzot jaunu hipotēzi, ka to drīzāk panākušas izmaiņas diētā, kas sākās līdz ar zemes apstrādi. Ja galvenais noteicošais faktors būtu tas, ka gaišai ādas krāsai vieglāk uztvert UV starus, kuru ietekmē organismā sintezējas D vitamīns, gaišādaino cilvēku īpatsvars kļūtu būtiski lielāks par tumšādainajiem jau daudzus gadu tūkstošus agrāk, uzskata zinātnieki.
Pie atklājuma palīdzēja nonākt divi vīriešu skeleti, ko 2006. gadā atklāja kalnu pastaigā izgājušu spāņu grupiņa. Sākotnēji policija uzskatīja atrastos par nesenas slepkavības upuriem, taču analīze parādīja, ka skeleti ir 7000 gadus seni, tiem nebija nekādu traumu pazīmju un tos klāja sarkana augsne, ko izmantoja paleolīta apbedījumos. Dažus gadus vēlāk skeletus izpētīja ģenētiķi, paņemot DNS paraugu no viena skeleta acuzoba. Iegūtā informāckija liecināja, ka vīrietim dzīves laikā bijušas zilas acis, taču viņu nav skārusi gēnu mutācija, kas nosaka gaišu ādaskrāsu.
Teorijā, kas saista ādaskrāsas izmaiņas ar diētu, tiek pieļauts, ka neolīta laikmeta zemkopjiem uzturā trūka D vitamīna, jo tā bija maz graudaugu produktos, tādēļ tieši līdz ar zemkopības attīstību saistāma lielāka nepieciešamība pēc D vitamīna, kas sintezēts, uzņemot saules starus caur ādu.
