Zilā austrumu robeža – Peipuss 0
Eiropas ceturtais lielākais ezers Peipuss (3555 km² ar vidēju ūdens līmeni) ir unikāls ne vien ar savu bioloģisko daudzveidību, bet kalpo arī kā apmēram 80 km gara ūdens robeža starp Igauniju un Krieviju – tātad tā ir arī Eiropas Savienības austrumu robeža.
Tā kā ezers ir ļoti iecienīts makšķernieku vidū, kuri gan vasarā, gan ziemā ceļu šurp mēro arī no Latvijas un Lietuvas, lai nerastos nevajadzīgi robežkonflikti, visā Peipusa garumā ik pēc 1,6 km 200 metru attālumā no demarkācijas līnijas izvietotas peldošās bojas ar brīdinājuma uzrakstiem vairākās valodās par pierobežas joslu, kurā atrasties aizliegts.
Ziemā, kad samērā seklais (dziļākā vieta 12,9 m) ezers aizsalst, brīdinājuma zīmes tiek iestiprinātas ledū.
Ap 44 procentiem ezera akvatorijas pieder Igaunijai, pārējā daļa – Krievijai. Peipusā ietek 240 upes un avoti, bet iztek tikai Narvas upe ezera ziemeļaustrumos, gada laikā Somu līcī aizplūdinot teju pusi visa ūdens tilpuma.
Ezera dienviddaļā atrodas Peipusa lielākā sala Pīrisāre (7,5 km²), kas izveido dabisku robežu starp Sūrjerves un Lemmijerves ezeriem. Tās lielākā daļa paceļas vien pāris metrus virs ūdens līmeņa, tādēļ sala ir pārpurvojusies un aizaugusi krūmājiem, dodot patvērumu daudzām putnu sugām. Šeit mājo arī Igaunijas lielākā brūno varžkrupju populācija.
Peipusa ezera krastā saplūst somugru un slāvu (vecticībnieku) kultūra un vēsture, ar ko var iepazīties Varnjas dzīvās vēstures muzejā.
Taču tuvējā apkaimē atrodamas arī zviedru un vācu kultūras pēdas, kas meklējamas 15 km uz ziemeļrietumiem no Varnjas neogotikas stilā celtajā Alatskivi pilī, kas vakaros tiek krāšņi izgaismota.
Pilī apskatāma arī ekspozīcija komponistam, vecākā igauņu baleta “Kratt” autoram Eduardam Tubinam (1905–1982). Savukārt ar muižnieku dzīvi pirms simt gadiem un dažādiem kalpotājiem var iepazīties pagrabstāvā, kur vaska figūrās, lai arī bez portretiskas līdzības attēlots pils saimnieks, pārvaldnieki un kalpi.
Pili ieskauj plašs parks. No tās ved pastaigu taka uz līdzās esošo Alatskivi ezeru. Baltais tilts savieno krastu ar nelielu salu, kuru, pēc leģendas, cēlis Kalevipoegs.