“Es momentā paņēmu stilizētā veidā un aizmugurē izveidoju no ledus maijpuķītes. Nostilizēju. Uzreiz varēja pateikt, kas tas par ziedu. Cittautiešiem tas gan neko neizteica, bet somi priecājās. Zinu, ka Igaunijai nacionālā puķe ir rudzupuķe, bet diemžēl nezinu, kas mūsu zemei,” atklāti stāsta Vilnis. Igauņi veidojuši īsti tēlniecisku darbu – sievieti, vīrieti un sirdi pa vidu. Zigim paticis katalonietes darbs, kur ledus kā materiāls ticis izmantots, lai atveidotu senas rakstu zīmes. Vietas neesot dalītas, un paši tēlnieki aizklātā balsošanā izvēlējušies labākos. Latvietim tikusi otrā vieta. Slovēnieti atzinuši par veiksmīgāko tehnikā – šūpoles kokā karājas un darbs ar nākotnes momentu, tāds īsti filozofisks. “Mans darbs cilvēkiem patika. Man gandarījums, ka cilvēki saprata darba vēstījumu. Nāca fotografēties, un reklāma bija laba. Īpaši jauki bija, ka festivāla dienās bija ideāls laiks,” priecājas skulptors. Skulptūras miestiņā paliks, līdz nokusīs. Nākamajā nedēļā pēc festivāla uzņemt figūras brauca arī Vācijas televīzija, un tas viss saistībā ar Somijas simtgadi. Starp citu, šai ziemeļu valstī simtgades pasākumi rit visa gada garumā. 0
Lejā pie upītes zied zilas puķītes
Četrās festivāla dienās katru vakaru bija kultūras programma, arī karaoke, ko latvietis dziedājis pirmo reizi. Zigmunds piedziedājis igauņu dziesmai, un šīs valsts pārstāvis pēc tam prasījis: vai tu zināji to dziesmu? Kādreiz viņam bijusi diezgan liela igauņu dziesmu ierakstu kolekcija, un konkrēti Somijā izpildīto dziesmu no grupas „Fix” repertuāra Zigmunds zinājis no galvas. Karaokē jautrības un enerģijas pietika visiem vakariem, un galvenokārt dziedājuši roka klasiku. Latviešu repertuāra gan tur nebijis, bet paņemot “Santa Lučia”, un Zigmunds dzied latviski: lejā pie upītes zied zilas puķītes. Pēc tam paskaidrojis, ko dziedājis. Dziedāšana notika dažādos, spontāni izveidotos un mainīgos sastāvos. Vakara vadītājs asprātīgi komentēja un iedrošināja. Igaunis dziedājis kopā ar katalonieti, un pasākuma vadītājs pieteicis: Estalonija. Tas viss nebijis iestudēts, bet notika spontāni un ar to bija interesants.
Zigmundam, kā ļoti bieži, dzimšanas diena bija festivāla laikā. Februāris parasti ir piesātināts ar pasākumiem. Viesnīcā piereģistrējoties, bija jāuzraksta savs dzimšanas datums, un tā visi uzzinājuši. Visi uzdziedājuši: Happy birthday to Zigmunds! Neapšaubāmi, tas ir skaisti! Un šogad mūsu skulptors svinējis pusapaļu jubileju.
“Par šo braucienu tiešām esmu gandarīts. Viss bija kā vajag – gan kompānija, un laiks bija fantastiski labs – saulains. Bija riktīga ziema, un tas taču ir ļoti patīkami. Kā allaž ar atbraukušajiem māksliniekiem sadraudzējos. Tagad pieņemts vairs vizītkarti nedot, un visi ir Facebookā. Varam tur padalīties iespaidiem. Visi grib braukt uz Latviju, bet es saku – kur es jūs likšu? Braucot es skatos arī kēķa pusi – kā tas tiek organizēts? Mēs organizējam savu smilšu festivālu, bet varbūt kādas idejas var aizņemties no citām valstīm?” sarunu noslēdz daudzpusīgais mākslinieks.
