Foto no personīgā arhīva

Pilsētiņā Karstula latvieti pieaicinājuši kā konsultantu – divas dienas veidot sniega skulptūras. Cilvēki nedēļas nogalē nākuši aplūkot. Vienai skolai Zigis palīdzējis darbu krāšņāku izveidot. Vērtēšanas tur gan nav bijis, bet domu apmaiņa gan. Zigmundu arī intervējuši vietējās avīzes žurnālisti – galvenokārt par Ventspils festivālu un par darbu ar somu skolniekiem. Jāpiebilst, ka šovasar atkal Ventspils Kultūras centrs organizē smilšu skulptūru veidošanas simpoziju. Jā, tieši simpoziju, lai atteiktos no vārda “festivāls”. Ir degradējusies vārda “festivāls” nozīme. Tagad jau tā dēvē vai katru pagasta dzerstiņu. Apzīmējums „simpozijs” ļaus pasākumam piesaistīt konkrētu mērķauditoriju. Latvijas mākslas skolām nolikumi jau izsūtīti. Iespējams, ka piedalīsies arī lietuvieši un igauņi, jo šai pasākumā dalību ņem interesenti sākot no hobija līmeņa līdz augstas klases māksliniekiem. “Simpozijs ietver sevī četras pamatstihijas: smiltis, zemi, ūdeni un uguni, un, protams, kopējo fīlingu – draudzīgo un pozitīvo atmosfēru. Un pēc saspringtas dienas manis un citu mākslinieku veidotā ugunsskulptūra ir atslodze, kad saule iebrien jūrā,” stāsta šī pasākuma aizsācējs. 0

“Es momentā paņēmu stilizētā veidā un aizmugurē izveidoju no ledus maijpuķītes. Nostilizēju. Uzreiz varēja pateikt, kas tas par ziedu. Cittautiešiem tas gan neko neizteica, bet somi priecājās. Zinu, ka Igaunijai nacionālā puķe ir rudzupuķe, bet diemžēl nezinu, kas mūsu zemei,” atklāti stāsta Vilnis. Igauņi veidojuši īsti tēlniecisku darbu – sievieti, vīrieti un sirdi pa vidu. Zigim paticis katalonietes darbs, kur ledus kā materiāls ticis izmantots, lai atveidotu senas rakstu zīmes. Vietas neesot dalītas, un paši tēlnieki aizklātā balsošanā izvēlējušies labākos. Latvietim tikusi otrā vieta. Slovēnieti atzinuši par veiksmīgāko tehnikā – šūpoles kokā karājas un darbs ar nākotnes momentu, tāds īsti filozofisks. “Mans darbs cilvēkiem patika. Man gandarījums, ka cilvēki saprata darba vēstījumu. Nāca fotografēties, un reklāma bija laba. Īpaši jauki bija, ka festivāla dienās bija ideāls laiks,” priecājas skulptors. Skulptūras miestiņā paliks, līdz nokusīs. Nākamajā nedēļā pēc festivāla uzņemt figūras brauca arī Vācijas televīzija, un tas viss saistībā ar Somijas simtgadi. Starp citu, šai ziemeļu valstī simtgades pasākumi rit visa gada garumā.

Krāšņa lēdija cauri gadsimtam
Noslēgumā Somijā bijis ledus skulptūru festivāls, kas gan nebija saistīts ar darbu mākslinieku rezidencē. Tas noticis mazā miestiņā Pinsio, tuvāk pilsētai Tamperei. Deviņi dalībnieki bijuši – kā viena ģimene.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

“Manis veidotā figūra bija interesanta, un to izprata tikai somi. Noslēgumā bija atbraukušas latvietes, kuras ieprecējušās Somijā, un skatās – somu tautu meita. Tur dzimusī maza somu meitenīte teica: bet, mammu, tā taču ir Somijas karte! Man ideja ienāca prātā, jo radošajā mākslinieku rezidencē šķirstīju viņu avīzes. Redzēju arī Somijas karti – kā tautu meitu, sievietes figūru. Darbu nosaucu “Krāšņa lēdija cauri gadsimtam”, jo šogad valstij paliek 100 gadi kopš neatkarības iegūšanas. Visi pasākumi tur ir šajā zīmē,” skaidro Latvijas mākslinieks un uzskaita, ka festivālā vēl piedalījušies tēlnieki no Somijas, Spānijas Katalonijas reģiona, Igaunijas, Slovēnijas un viņš no Latvijas. Par savu figūru Zigmunds vēl pastāsta, ka sākumā nezinājis, kā veidot “tautumeitas” mugurpusi. Pavaicājis somiem, kas viņiem ir nacionālais zieds? Izrādās – maijpuķīte.

“Es momentā paņēmu stilizētā veidā un aizmugurē izveidoju no ledus maijpuķītes. Nostilizēju. Uzreiz varēja pateikt, kas tas par ziedu. Cittautiešiem tas gan neko neizteica, bet somi priecājās. Zinu, ka Igaunijai nacionālā puķe ir rudzupuķe, bet diemžēl nezinu, kas mūsu zemei,” atklāti stāsta Vilnis. Igauņi veidojuši īsti tēlniecisku darbu – sievieti, vīrieti un sirdi pa vidu. Zigim paticis katalonietes darbs, kur ledus kā materiāls ticis izmantots, lai atveidotu senas rakstu zīmes. Vietas neesot dalītas, un paši tēlnieki aizklātā balsošanā izvēlējušies labākos. Latvietim tikusi otrā vieta. Slovēnieti atzinuši par veiksmīgāko tehnikā – šūpoles kokā karājas un darbs ar nākotnes momentu, tāds īsti filozofisks. “Mans darbs cilvēkiem patika. Man gandarījums, ka cilvēki saprata darba vēstījumu. Nāca fotografēties, un reklāma bija laba. Īpaši jauki bija, ka festivāla dienās bija ideāls laiks,” priecājas skulptors. Skulptūras miestiņā paliks, līdz nokusīs. Nākamajā nedēļā pēc festivāla uzņemt figūras brauca arī Vācijas televīzija, un tas viss saistībā ar Somijas simtgadi. Starp citu, šai ziemeļu valstī simtgades pasākumi rit visa gada garumā.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.