Marta vai Minna: Freida personiskais morāles kodekss 1
Sekoja baumas par to, ka Freids un viņa sievas Martas jaunākā māsa Minna ir mīļākie. Minna patiešām bija ārēji daiļāka un turklāt ievērojami gudrāka par māsu. Freidam ļoti patika ar viņu sarunāties un klāstīt savas teorijas. Viņš rakstījis, ka Minna esot ļoti līdzīga viņam pašam, proti, viņi abi esot “nevadāmi, kaislīgi un ne pārāk labi cilvēki”, savukārt Marta, atšķirībā no viņa un Minnas, esot “ļoti labs cilvēks”.
Freids ļoti labprāt ceļoja, Minna viņu bieži pavadīja, bet Marta parasti palika mājās ar bērniem. Zināms, ka galvenais avots baumām par to, ka Freids un Minna bijuši mīļākie, bijis Freida skolnieks Karls Jungs. Tieši viņš esot kādam savam draugam atklājis, ka viņam to teikusi gan pati Minna, gan vēlāk arī Marta. Bet kādam amerikāņu profesoram Jungs pavēstījis, ka reiz, kad 1907. gadā viesojies Freida mājā Vīnē, Minna viņam atklājusi, ka Freids viņu neprātīgi mīlot un viņiem esot ļoti tuvas attiecības. Jungs par to esot bijis ārkārtīgi sarūgtināts, tāpēc lūdzis paskaidrojumu no paša Freida, kā arī aicinājis, lai Freids vēršas pie viņa kā pie psihoanalītiķa un kļūst par viņa pacientu. Freids ļoti vēsi atteicies no šā piedāvājuma.
Patiesībā Freidam bijusi visnotaļ normāla, zināmā mērā pat nepiesātināma seksuālā apetīte, lai gan kopš laika viņam sekss bija galvenokārt tikai intelektuāla izklaide. Freidam bija tikai nedaudz vairāk nekā 40 gadu, kad viņš rakstīja Flīsam: “Seksuālais uzbudinājums man vairs neeksistē.” Viņš dzīvoja saskaņā ar stingru morāles kodeksu, ko bija pats sev uzrakstījis. Neskatoties uz to, ka visas viņa izvirzītās teorijas pauda, ka praktiski jebkuras cilvēka rīcības pamatā ir tieši seksuālie impulsi, Freids allaž centās nepieļaut, lai šie impulsi jebkādā veidā iespaidotu viņa paša uzvedību.
Visbeidzot, viņš tomēr bija solīds precēts vīrietis un allaž apgalvoja, ka ģimene nevar būt noturīga tikmēr, kamēr sieva nav kļuvusi par māti. Seši bērni, kuri nāca pasaulē praktiski cits pēc cita, daļēji dzēsa visas viņa vēlmes, liekot domāt arī par pretapaugļošanās līdzekļiem. Tiesa, 1908. gadā viņš rakstīja, ka ģimenes dzīve pārstāj kļūt par baudījumu, ko tā solījusi dot sākotnēji, savukārt visi pretapaugļošanās līdzekļi sadedzina juteklisko baudījumu, dod triecienus partneriem pa visvārīgākajām vietām un pat var izraisīt nopietnas slimības.
1909. gadā, kad Freids kopā ar Jungu un vēl dažiem kolēģiem bija ieradies ASV, lai uzstātos ar lekcijām, kādā rītā viņš atzinies Jungam, ka viņam rādoties erotiski sapņi par amerikānietēm. Jungs apjautājies, sak, un kāpēc gan Freids nevarētu kaut ko uzsākt, lai atrisinātu šo problēmu, uz ko Freids patiesās šausmās atbildējis, ka viņš taču esot precēts vīrs…
Freida teorijas pauž, ka tieši seksuālie spēki veido personības uzvedību. Savukārt kultūra apklusinot un apspiežot instinktīvo seksuālo enerģiju un novadot to uz konkrētās personības sabiedriskās uzvedības stereotipu veidošanu. Paša Freida dzīve daļēji ir teicams apstiprinājums kādam konkrētam viņa izteikumam, ko viņš pats uzskatīja par traģisku, bet katrā ziņā pareizu. Proti: “Civilizēta cilvēka seksuālā dzīve ir ļoti nopietni izkropļota.”
