Freida mīlas un ģimenes padarīšanas 1
16 gadu vecumā Freids pirmo reizi dzīvē pa īstam iemīlējās. Viņa iemīļotā Gizela Flīse noraidīja viņa kvēlās jūtas. Lai meitenei iespējami smagāk atriebtos, jaunais Freids… iemīlējās viņas mātē, bet arī šīs jūtas saņēma noraidījumu. Iespējams, tam bija traumatiskas sekas, jo līdz 26 gadu vecumam viņš vairs neizrādīja itin nekādu interesi par sievietēm.
Līdz brīdim, kad Freids sasniedza 30 gadu vecumu, valdīja uzskats, ka viņš vienkārši baidās no sievietēm. Protams, tas viņu mulsināja. 23 gadu vecumā solīduma nolūkā viņš ataudzēja bārdiņu, lai gan vienlaikus pamazām veidojās pārliecība, ka savā dzīvē viņš lieliski iztiks bez sievietēm. Taču 1883. gada 7. maijā viņš bija spiests mainīt šos uzskatus.
Tas bija tā. Freids ar kārtējo rakstu azotē steidzās uz tipogrāfiju, kad pēkšņi viņu notašķīja ar dubļiem garām braucoša kariete. Viņš mēģināja izvairīties, taču nesekmīgi. Turklāt manuskripts iekrita tieši peļķē. Kariete apstājās, un no tās paspraucās laukā piemīlīga sievietes galva. Freids uz vietas pamira: būtnes sejā atspoguļojās tik neviltota līdzjūtība, ka viņš momentā aizmirsa par jau nobriedušo vēlmi sarīkot pamatīgu skandālu. Vēl vairāk – viņš pēkšņi juta nevaldāmu satraukumu. Freids nespēja tam rast zinātnisku skaidrojumu, jo iepriekš nekad ne ar ko tādu nebija saskāries. Vēl pēc mirkļa viņš tomēr bija noformulējis diagnozi: tā ir mīlestība! Taču kariete jau bija aizbraukusi.
Tomēr jau nākamajā dienā viņam no daiļās svešinieces atnesa vēstuli, ko rotāja paraksts – Marta Beirnaisa. Viņa lūdza Freidam piedošanu un ielūdza viņu uz balli, uz kuru viņš, daudz nedomādams, arī aizgāja. Bet tur Freidu sagaidīja nākamais satricinājums: pie viņa pienāca divas absolūti vienādas meitenes, un viņš nespēja noteikt, kura no viņām bijusi tajā karietē. Meitenes, redzot viņa pārsteigumu, sirsnīgi smējās. Tās bija māsas – Marta un Minna…
Drīz nosvinēja Freida un Martas saderināšanos, taču līgavainis atlika laulības līdz mirklim, kad “būs kļuvis bagāts”. Nākamo četru gadu laikā viņi apmainījās ar simtiem vēstuļu, taču satikās ļoti reti, lai arī Freids dzīvoja pavisam netālu no Martas. Kopumā var teikt, ka Freids bija ļoti kaismīgs un tostarp arī prasmīgs rakstītājs.
Kad beidzot Freids jutās izpildījis savu solījumu un uzskatīja, ka ir uzkrājis pietiekami daudz personisko līdzekļu, viņš 1886. gadā 30 gadu vecumā rīkoja kāzas ar Martu un tajā mirklī vēl joprojām bija nevainīgs. Pēc vairākām pārbraukšanām no vienas dzīves vietas uz citu, viņi beidzot apmetās mājā Vīnē, kurā nodzīvoja līdz pat 1938. gadam.
Viņu laulības pirmo deviņu gadu laikā Marta laida pasaulē sešus bērnus. Neskatoties uz dažādām nepierādītām versijām par Freida aizraušanos ar sievas jaunāko māsu Minnu, Freids līdz pat mūža galam bija uzticīgs Martai, lai gan salīdzinoši agri sāka no viņas emocionāli attālināties. Pēc sestā bērna piedzimšanas viņš līdz ausīm ierakās darbā, bet ar visiem mājas darbiem noņēmās Marta, un viņa allaž prata nodrošināt vīram vislabākos apstākļus darbam un arī atpūtai. Tiesa, Freids tomēr neaizmirsa arī par Martas māsu Minnu, ar kuru viņu patiešām vienoja, iespējams, kaut kas vairāk par parastu draudzību. Reiz pēc kārtējā sievas greizsirdības lēkmes izraisītā skandāla tobrīd 40 gadus vecais Freids svēti nosolījās vairs nekad netikties ar Minnu. Bet vēstulē draugam viņš rakstīja, ka vispār atsakās no dzimumdzīves!
Freids atzinis, ka saskarsmē ar Martu nekad nav juties viegli un nepiespiesti. Faktiski var teikt – kā vispār ar sievietēm, ja tas bija saistīts ar jebkādām attiecībām ārpus viņa zinātniskās darbības. Bet savukārt tās ietvaros viņš spēja atraisīt viņas tā kā, šķiet, neviens cits vīrietis visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē.
Freida bērnu pulciņā ievērojami izcēlās visjaunākā meita Anna, kura agri sāka izrādīt neviltotu interesi par psiholoģiju. Aizbraukusi mācīties uz Angliju, viņa satikās ar jauno psihoanalītiķi Ernestu Džonsu, vienu no vēlākajiem Freida biogrāfiem, kurš jau drīz bildināja Annu. Taču Freids bija pret šīm laulībām un, kā vēlāk izrādīsies, vispār pret jebkurām un jebkādām savas meitas laulībām. Tā rezultātā Anna tā arī nekad neapprecējās. Toties viņa iekaroja vadošu stāvokli psihoanalītiskajā novirzienā, ko dēvē par bērnu psiholoģiju, kā arī nodibināja Londonā psihoterapeitisko bērnu centru, kas darbojas arī mūsdienās.
Pateicoties vispārējām zināšanām medicīnā, Freids reiz izglāba savas vecākās meitas Matildes dzīvību, kad viņa, vēl mazs bērns būdama, smagi saslima ar difteriju. Tēvs iedeva bērnam apēst zemeņogu, meitene sāka klepot un ātri vien izspļāva difterijas krēpas, kas pretējā gadījumā būtu meiteni nosmacējušas.
