Zigmunds Freids: Kokaīns, seksualitāte un zinātne 1
Traumējošā bērnība
Visvairāk Zigmunds Freids (6.05.1856-23.09.1939) pazīstams kā psihoanalīzes pamatlicējs, kurš gigantiskā apjomā ietekmējis 20. gadsimta psiholoģiju, medicīnu, socioloģiju, antropoloģiju, literatūru un mākslu. Freida skatījums uz cilvēka iedabu 19. gadsimta beigās bija absolūti novatorisks, un visas dzīves laikā viņš nepārtraukti turpināja izraisīt pamatīgu rezonansi zinātnieku aprindās, taču interese par Freida zinātniskajām teorijām, tostarp par viņu pašu kā personību nav noplakusi arī mūsdienās.
Vikipēdija pauž, ka Zigmunds Freids dzimis 1856. gada 6. maijā nelielā Morāvijas pilsētiņā Fraiburgā, kas tajā laikā bija Austrijas jeb faktiski Austroungārijas impērijas sastāvā, bet mūsdienās ir Pršibora Čehijā. Zodiaka zīme – Vērsis.
Zigmunda tēvs Jakobs Freids (1815–1896) bija divreiz precējies, no pirmās laulības viņam bija divi dēli – Emanuils (1833–1914) un Filips (1834–1911). Otrreiz Jakobs apprecējās 40 gadu vecumā – ar Amāliju Natansoni (1835–1930), kurai tajā laikā bija 20 gadi. Jakobam bija pašam savs neliels audumu tirgošanas uzņēmums. Amālijai un Jakobam saistībā ar savu pirmdzimto bija īpašas cerības: jau grūtniecības laikā Amālija bija saņēmusi pareģojumu, ka viņas dēlam lemts kļūt par diženu cilvēku.
Fraiburgā Zigmunds nodzīvoja pirmos trīs savas dzīves gadus. 1859. gadā industriālās revolūcijas sekas Centrāleiropā bija nodrošinājušas iznīcinošu triecienu arī Jakoba biznesam, to izputinot. Var teikt, ka praktiski visa Fraiburga bija iznīcināta. Freidu ģimene nolēma pārcelties uz Leipcigu Vācijā, kur, tā arī nespējot sekmīgi iekārtoties, uzturējās tikai nepilnu gadu un tad aizbrauca uz Vīni.
Zigmunds smagi pārdzīvoja aizbraukšanu no dzimtās pilsētiņas (pirms krīzes tajā dzīvoja aptuveni 4 500 iedzīvotāju), īpaši spēcīgi viņu ietekmēja piespiedu šķiršanās no audžubrāļa Filipa, ar kuru viņam bija izveidojušās siltas un draudzīgas attiecības. Freids vēlāk atzinis, ka Filips lielā mērā viņam pat aizstājis tēvu. Joprojām ciešot lielu trūkumu, Freidu ģimene apmetās vienā no trūcīgākajiem Vīnes rajoniem Leopoldštatē, kas tolaik bija savdabīgs Vīnes geto, ko apdzīvoja nabagi, bēgļi, prostitūtas, čigāni, proletārieši un žīdi jeb tātad ebreji. Taču drīz Jakobs spēja sakārtot lietas, un ģimene jau varēja pārcelties uz normālai dzīvošanai krietni vien pieņemamāku vietu. Tajā laikā Zigmunds sāka ļoti nopietni aizrauties ar literatūru, kaislību, ko viņš pārmantoja no tēva, saglabājot to uz visu atlikušo mūžu.
