Zigmars Liepiņš “Turaidas Rozē” dziedātājus nežēlo 1
Ar jaunu fināla intrigu un muzikālām izmaiņām pie skatītājiem atgriežas radošā tandēma – komponista Zigmara Liepiņa un libretista Kaspara Dimitera – opera “No Rozes un asinīm”. Ceturtdien, 28. septembrī, tā piedzīvos pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB), šoreiz ar jaunu nosaukumu – “Turaidas Roze”. Video tiešraidē to varēs vērot arī Latgales vēstniecībā “Gors”.
Teju visiem zināmais stāsts par Turaidas pils rakstveža Greifa audžumeitu Maiju, kuru iemīlējis viņas iecerētais – dārznieks Viktors, bet iekārojis uz brutāliem soļiem gatavais poļu pans Jakubovskis, vēstures liecībās apstiprinājumu nav guvis, tāpēc, pēc jauniestudējuma režisores Ināras Sluckas teiktā, uzskatāms vien par leģendu. “Cilvēkiem tā droši vien ir nepieciešama, lai ticētu mīlestībai. Šis ir stāsts par to, kā to nezaudēt,” teic I. Slucka. “Esam ziemeļnieku nācija, un mums viss vairāk ir filozofiskā gaismā un dziļumā, bet kaislību, emocionāli piesātināta sižeta, kas tik ļoti nepieciešams operā, nav nemaz tik daudz,” uzsver operas komponists un LNOB direktors Zigmars Liepiņš. “Turaidas Rozes” atgriešanās uz skatuves bagātināšot arī visai trūcīgo latviešu autoru operu piedāvājumu. Pēdējos gados LNOB spēlēta Artūra Maskata “Valentīna”, Ērika Ešenvalda “Iemūrētie”, nākamgad atgriezīsies Andra Dzenīša “Dauka”, bet 2019. gadā gaidāma Alfrēda Kalniņa “Baņutas” atgriešanās.
Toreiz, 2000. gadā, pirmā operas “No Rozes un asinīm” versija tapusi teju nejaušības dēļ, jo libretists Kaspars Dimiters, ievērojot toreizējos pareizticīgo baznīcas iebildumus, atteicies no Mihaila Bulgakova “ķecerīgā” darba “Meistars un Margarita” veidošanas, ķeroties pie Turaidas Rozes leģendas. Opera toreiz rādīta daudz, pats komponists Z. Liepiņš vien to esot noskatījies 26 reizes, tomēr viņš atzīst, ka neesot bijis apmierināts ar pirmo redakciju. “Nelika mieru doma, ka nav dramaturģiski pareizi atrisināts operas fināls. Šajos gados esmu vairākkārt mēģinājis uzsākt kādas citas, jaunas operas rakstīšanu, tomēr mani centieni vienmēr atdūrušies pret libretiem, tas ir viens no iemesliem, kādēļ netop daudz jaunu latviešu operu – es nesaņemu jauno autoru piedāvājumus. Iepriekšējais iestudējums bija labs pamats veidot kaut ko jaunu, lai arī parasti pie savu darbu revidēšanas neķeros.”
Kopā ar pirmās redakcijas libreta autoru Kasparu Dimiteru, pievienojoties muzikologam Mikum Čežem un režisorei Inārai Sluckai, sižets “graizīts”, pārveidots un pārkomponēts – skatītājus gaida gan atšķirīgs stāsts, gan mūzika. “Ir pilnībā pārrakstīts fināls, kāds – to redzēs skatītāji. Varu teikt tikai to, ka tieši finālā slēpjas odziņa, kāpēc vispār pārrakstīju šo darbu,” noslēpumu neatklāj Z. Liepiņš.
Šoreiz pie skatītājiem darbs nonāks ar tā sākotnējo nosaukumu “Turaidas Roze”, atmetot iepriekšējo “No Rozes un asinīm”. Savulaik tas noraidīts, jo līdztekus darbojusies Imanta Kalniņa grupa ar šādu nosaukumu. “Palikām pie loģiskā izrādes nosaukuma, jo meitenes vārds ir Turaidas Roze, tas rakstīts arī uz kapa, bet grupa ar šo nosaukumu šobrīd pieklususi,” skaidro komponists.
Operu noteikti vērts noskatīties tiem, kuriem tuvs Zigmara Liepiņa komponista rokraksts. “Viņa mūzikas valoda kopš rokoperas “Lāčplēsis” nav zudusi, varbūt tā ir nedaudz klasiskāka, šis tomēr ir operas iestudējums,” norāda diriģents M. Ozoliņš. “Man vienmēr patīk mākslu sintēze – kino kopā ar dramatisko mākslu, un šeit esmu mēģinājusi sintezēt baletu un operu,” atklāj režisore I. Slucka. Jauniestudējumā iesaistīti arī baleta trupas spēcīgākie mākslinieki horeogrāfes Elitas Bukovskas vadībā.
Tā kā latviešu darbu uzvedumos netiek aicināti ārzemju dziedātāji, “Turaidas Rozes” iestudējumā piedalās latviešu trupa un šī būs iespēja sevi parādīt jaunajiem talantiem. “No pirmās līdz pēdējai notij viss ir jāīsteno pašu spēkiem – dziedātājiem, mūziķiem, radošajai komandai. Trupa ir ļoti liela – izmantojam visus radošos spēkus,” atklāj M. Ozoliņš. Dziedātājiem Zigmara Liepiņa radītās vokāla partitūras esot izaicinājums, īpaši – jaunajiem solistiem. “Atzīstu, ka neesmu žēlojis dziedātājus, rakstot komplicētus dziedājumus. Tā notiek, kad raksti to, ko jūti, nevis tikai to, ko vajag. Dziedātāju ieguldītā darba apjoms ir milzīgs. Viņiem jāiestudē jauna opera latviešu valodā, būtībā no nulles, bez priekšrakstiem, kādi parasti pieejami klasisko operu gadījumā. Priecājos, ka Kaspars Dimiters ir viens no tiem dažiem Latvijas dzejniekiem, kura valoda ir ļoti muzikāla,” skaidro komponists.
Galvenajā lomā pirmoreiz iejutīsies jaunā dziedātāja Laura Teivāne. “Šī ir dramatiskākā loma, ko esmu spēlējusi, satraukums pamatīgs,” viņa atzīst. “Mana Maija apzinās, kas viņu sagaida finālā, un ir milzīgs izaicinājums nospēlēt šo briesmīgo, bet apzināto izvēli, lai tā nebūtu tēlota. Maijas vokāla partija manevrē starp lirisko koloratūrsoprānu un dramatisko soprānu, un es esmu tas “smagākais gals”. Iepriekšējā iestudējumā gan Kristīne Gailīte, gan Dita Kalniņa, kurām ir cits balss tips, lieliski tika galā ar uzdevumu, tāpēc prieks, ka partitūru bija iespējams pielāgot manai balsij.” Arī baritons Jānis Apeinis piekrīt, ka izdziedāt Zigmara Liepiņa vokāla partitūras solistiem neesot viegli, piebilstot, ka baritona partija jau ar pirmajām taktīm aptver pat divas oktāvas, kurās parasti figurē tenori. Solists atzīst, ka Jakubovska tēls viņam šķiet simpātisks par spīti sliktā varoņa slavai. “Tie, kuriem patīk pašpārliecināti, traki cilvēki, noteikti Jakubovski uztvers kā labo,” norāda dziedonis.
Opera “Turaidas Roze”
* Komponists: Zigmars Liepiņš, libretists Kaspars Dimiters, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Ināra Slucka, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute.
* Lomās: Maija: Laura Teivāne, Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva; Ādams Jakubovskis: Jānis Apeinis, Rihards Mačanovskis, Juris Ādamsons; Viktors Heils: Raimonds Bramanis, Juris Jope uc.
* Izrādes: 28. (pirmizrāde), 29., 30. septembrī, 22. oktobrī.
