Zigmars Liepiņš: “Kāpēc Nacionālo teātri uztaisīja tik spožu kā zelta pogu, bet Latvijas Nacionālo operu ne?” 2
Latvijas Nacionālajai operai un baletam 3. novembrī mainās valde – amatu pamet līdzšinējais direktors Zigmars Liepiņš, viņu nomainot operdziedātājam Egīlam Siliņam, līdz ar kuru valdē darbosies Sandis Voldiņš un līdzšinējā LNOB valdes locekle Inese Eglīte.
Intervijā Sandrai Landorfai žurnālā “Patiesā Dzīve” Zigmars Liepiņš atklāj gan to, ko pa šiem sešiem gadiem – diviem periodiem direktora amatā – izdarījis, gan arī to, ko īstenot nav izdevies.
Zigmars Liepiņš uzskaita, ka uzlabojis LNOB strādājošo darba apstākļus, tapusi piebūve, divās zālēs nomainīti krēsli, sakārtotas attiecības ar ārzemju televīzijām, līgumi ar ārzemju dziedātājiem, iezīmēts repertuāra virziens, uzlabojies psiholoģiskais klimats trupā.
“Ilgus gadus dažādās vietās esmu strādājis par vadītāju, un man vienmēr kolektīvā ir bijusi svarīga ansambļa pašsajūta. Es sevi šiem cilvēkiem uzskatu par mūri, kas pasargā no ārējām ietekmēm. Laižu caur sevi visu un par viņiem cīnos, kaut vai mēģinu atrisināt autostāvvietu jautājumu,” saka Zigmars Liepiņš.
Tāpat aizejošais direktors pie saviem nopelniem pieskaita to, ka LNOB tikusi galā ar naudas lietām.
Taču ir jautājumi, kurus sakārtot sešos gados neesot izdevies, atzīst Zigmars Liepiņš, un pirmkārt – sadarbību ar bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi: “Mums būtu bijis jāstrādā sazobē, bet tā nav noticis.”
Neesot arī izdevies panākt, lai vismaz stratēģiski Kultūras ministrijas plānošanas dokumentos tiktu ierakstīta Operas trešā kārta – skatuves tehnoloģiju attīstība un citas lietas, kas tādējādi paliek risināmas nenoteiktā nākotnē.
Tāpat neesot atrisināts jautājums, kam pieder LNOB ēka. “Šobrīd – Rīgas domei, mēs esam īrnieki, un tas ir absurds Latvijas mērogā. Kāpēc Nacionālo teātri uztaisīja tik spožu kā zelta pogu, bet Latvijas Nacionālo operu ne?” – jautā Zigmars Liepiņš.