Ziepes pašu rokām 0
Ja ir vēlme pašiem mājās vārīt ziepes nevis pārnestā, bet tiešā nozīmē, tas nav nekas neiespējams. Nepieciešama tikai ziepju bāzes masa, ēteriskās eļļas un kaltēti ārstniecības augi – aromātam un terapeitiskam efektam, dārzeņi, augi un garšvielas – ietonēšanai.
Masas
Ir pieejamas triju veidu pārkausējamās ziepju pamatmasas: kristāldzidrā, organiskā (nedzidrinātā) un kazas piena (pienbaltā). Tās un vēl citas sagataves, kas vajadzīgas šī higiēnas līdzekļa tapšanai, var nopirkt internetveikalos (ziepjuvirtuve.lv, ziepjudarbnica.lv, did.lv, homely.lv, bbfactory.lv, candleart.lv u.c.), kā arī dažos veikalos (piemēram, “Stendera ziepju fabrika”, ajūrvēdas produktu pārdotavās u.c.), skaidro Kristīne Tīlika, homely.lv saimniece.
Visplašāk tiekot izmantota kristāldzidrā ziepju pamatmasa. Tā ir līdzīga parafīnam – caurspīdīga, bezkrāsaina, tāpēc viegli iekrāsot, kā arī izceļas visa veida rotājumi. Labi uzņem smaržvielas un ļoti labi puto.
– Lai iegūtu caurspīdīgu ziepju masu, ražošanas procesā to apstrādā ar spirtu, bet, lai labāk putotu, pievieno mākslīgos putotājus, – stāsta ziepju eksperte, did.lv pārstāve Ilona Lipe un piemetina, ka ar nedzidrināto ziepju masu nekas tāds netiek darīts.
Nedzidrinātā (organiskā) ziepju pamatmasa top no bioloģiski audzētu palmu un kokosriekstu eļļām, ūdens un augu glicerīna. Tai ir medaini iedzeltena krāsa, jo nav pievienoti dzidrinātāji. Īpaši mitrinoša un ādai draudzīga, jo nesatur konservantus, putojošus aģentus. Piemērota bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu.
Kazas piena (pienbaltā) ziepju pamatmasa top no augu izcelsmes taukskābēm, ūdens, augu glicerīna un barojošā un vitamīniem bagātā kazas piena, ar ko aizstāj daļu ūdens. Tā ir balta un necaurspīdīga, der ziepju darināšanai dažādās tehnikās.
Ja vēlas, var pievienot kosmētiskās eļļas (piemēram, mandeļu, mežrozīšu, persiku kauliņu, linsēklu, smiltsērkšķu u.c.), bet var arī iztikt bez tām.
Piedevas
Tonēšanai var izmantot dabīgas izcelsmes krāsvielas. No sasmalcinātām drogām (piemēram, piparmētrām, citronmētrām, vīgriezēm, nātrēm u.c.) vāra stingras koncentrācijas uzlējumu, ko pievieno ziepju pamatmasai. Augus var izmantot arī svaigus, tie nav obligāti jāsavāra. Ietonēšanai vēl der garšvielas (kurkuma, kanēlis), svaigu dārzeņu sula (burkānu, spinātu).
Pašvārītajām ziepēm smaržu var piešķirt, piepilinot 100 % ēteriskās eļļas vai to maisījumus, smaržeļļas (noteikti jāiegādājas speciāli ziepēm paredzētās smaržeļļas, jo tās ir nekaitīgas ādai!) vai pārtikas aromatizētājus (ruma, mandeļu, vaniļas, citrona esences).
Savukārt skrubja efektu var panākt, izkausētajai ziepju pamatmasai pievienojot magoņu sēkliņas, kafijas biezumus, klijas, maltas auzu pārslas, kaņepju, linsēklas, kaltētas citrusaugļu miziņas vai vēl ko citu.
– Ja patīk aveņu, ābolu, zemeņu vai ķiršu aromāts, jāpievieno smaržeļļas, jo ēteriskās eļļas no šiem augļiem neiegūst. Tikai jāizvairās no pašām lētākajām, kuras veidotas uz spirta bāzes, – priekšroka jādod tām, kurās dominē dažādas eļļas, – iesaka K. Tīlika. – Smaržeļļas piešķir vienīgi aromātu, turpretim ēteriskajām eļļām ir dubulta iedarbība, jo tām vēl piemīt ārstniecisks efekts. Eļļas jāizvēlas prātīgi, jo var panākt pretēju efektu, piemēram, pārdozējot pilienus, nevis nomierināties, bet gan uzbudināties. Īpaši jutīgas pret tām ir grūtnieces, arī bērni (līdz 3 gadu vecumam pat rekomendē ēteriskās eļļas neizmantot!) un tie, kam tendence uz alerģijām. Šai cilvēku grupai riskantākā ir piparmētru, bet gan tiem, gan pārējiem lietotājiem pati drošākā ir mandarīnu ēteriskā eļļa. Tādēļ pirms iepirkšanās ieteicams ļoti rūpīgi iepazīties ar ēterisko eļļu raksturojumu.
Lai ziepju struktūra būtu interesantāka, masu var papildināt ar svaigi rīvētiem gurķiem, alveju, burkāniem, sagrieztiem spinātiem vai citrusaugļu miziņām, tikai jāņem vērā, ka šādas ziepes diezgan ātri bojājas, zaudē krāsu, turklāt piedevas mazgājoties var aizdambēt izlietnes.
Šī iemesla dēļ arī nevajadzētu pārāk aizrauties ar izstrādājuma rotāšanu, kaut gan kaltētas ziedlapiņas, koku lapas, ogas vai garšaugi izskatās ļoti dekoratīvi.
Gatavo masu var liet speciālās ziepju veidnēs (var nopirkt internetveikalos), taču der arī jogurta trauciņi, šampūna pudeles, salātu kārbiņas no plastmasas un tamlīdzīgi.
Praktiķi zina teikt, ka no 250 gramiem masas sanākot apmēram četri vai pieci ziepju gabaliņi.
Vārīšana
Lai ziepju masa karsējot ātrāk kustu, to sadala mazākos gabaliņos. Liek katliņā ar vāku (vēlams stikla, lai var kontrolēt procesu), tad novieto uz plīts un karsē uz lēnas uguns, pieskatot, lai masa nesāk vārīties. Pavisam droši karsēšanas procesu veikt ūdens peldē. Un noteikti jāielāgo, ka masu drīkst maisīt, nevis kult, jo tad ziepēs veidojas gaisa burbuļi, tāpēc gabaliņš nolietojas ļoti ātri.
– Lai mazgāšanās līdzeklis bērniem sanāktu pēc iespējas dabiskāks, izmantoju nedzidrināto jeb organisko ziepju bāzi un ļoti maz piedevu. Piemēram, tagad, kad zied vīgriezes, pievienoju to ziedus. Iepriekš izkaltēju, jo tad ir spēcīgāks aromāts, – atklāj K. Tīlika un piemetina, ka fantastiskākā smarža esot zālei, bet krāsa – pieneņu ziediem, kas ziepes ietonējot koši dzeltenas.
– Jāuzmanās ar rožu ziedlapiņām, jo tās karstajā masā zaudē savu krāsu, kļūst violeti pelēkas.
Kad ziepju masa izkususi, to noņem no uguns un pievieno, ko nu sirds kāro: dārzeņu sulu, tējas, eļļas, dabīgos sviestus (piemēram, šī), ziedlapiņas (kliņģerīšu, kumelīšu, rožu, lavandas) dekoram un sēkliņas (magoņu, sezama, linu) – skrubim. – Vispirms liek klāt dārzeņu sulu vai ko citu, kas masu ietonē, tad abrazīvos elementus, tiem seko drogas un nobeigumā nāk ēteriskā eļļa vai smaržeļļa, jo tās ātri izgaro. Lai atbrīvotos no putām, kas rodas, kausējot ziepju masu, uzsmidzina spirtu vai degvīnu, – iesaka I. Lipe.
Savukārt K. Tīlika uzsver, ka nevajadzētu pārspīlēt ar ēterisko eļļu, smaržeļļu un citu piedevu daudzumu. – Ziepju pamatfunkcija ir piešķirt ķermenim tīrību un svaigumu, nevis to apklāt ar ziedlapiņu un sēkliņu birumu.
Turklāt katrs atšķirīgi uztver konkrēto aromātu, tāpēc vienam šķiet, ka 10 pilieni smaržeļļas jau ir jaudīgs aromāts, kamēr citam ar 50 pilieniem ir par maz. Jāņem vērā, ka gan ēteriskās eļļas, gan smaržeļļas uzkarsētas smaržo divkārt spēcīgāk nekā atdzisušas.
Ja aromāts šķiet par vāju, masu drīkst arī izkausēt un pievienot vēl kādus pilienus ēteriskās vai smaržeļļas, taču daudzas reizes to nevajadzētu darīt, jo tad ziepes mazāk puto. Masa var arī nesacietēt, ja aizraujas ar dažādām piedevām (piemēram, sulām, tējām u.c. šķidrumiem).
Gatavo ziepju masu lej veidnītēs, pāris stundas ļauj sastingt, tad izņem no veidnītēm vai griež gabalos.
Apelsīnu ziepes • 500 g ziepju masas, • 4 – 5 ēd. k. burkānu sulas vai kliņģerīšu ziedlapiņas krāsai, • 40 – 50 pilienu apelsīnu vai laima ēteriskās eļļas, • 1 – 2 tējk. kaltētu kliņģerīšu ziedu vai kaltētas apelsīnu miziņas. Ziepju masu sagriež mazos gabaliņos un izkausē. Pakāpeniski pievieno burkānu sulu (vai kliņģerīšu ziedlapiņas), līdz masa ietonējas. Tad pieliek abrazīvos materiālus un ēterisko eļļu. Samaisa un lej veidnēs. Ļauj sastingt. Sanāk oranžas krāsas ziepes ar kliņģerīšu ziedlapiņām. Maigi smaržo pēc apelsīniem. Recepte no homely.lv |