Ziemeļvalstis un Baltija var sadarboties transporta jomā 0
Esmu priecīgs, ka nākamnedēļ varēšu sagaidīt Latvijas Satiksmes ministrijas delegāciju Kopenhāgenā. Vizītes mērķis ir tikties ar dāņu kolēģiem un iepazīt dāņu pieredzi transporta infrastruktūras attīstības jomā, jo īpaši dzelzceļa infrastruktūru, kā arī parādīt, kā mēs gudrā veidā esam spējuši integrēt dažādus transporta veidus Kopenhāgenas apkaimē – elektrificētu dzelzceļu, metro, lidostu un šoseju.
Mums vajadzētu arī rādīt tuneļus, pievedceļus un tiltus, kas ir gudri un labi izstrādāti. Kopenhāgena ir savienota ar Zviedriju ar Ēresuna tiltu, un šo tiltu sekmīgi uzbūvēja un uztur Dānijas–Zviedrijas kopuzņēmums. Tas ir kļuvis par integrētu rajonu ar ciešu divpusējo sadarbību, un tas ir radījis augstu ekonomisko izaugsmi.
Dānijai ir laba pieredze milzīgās infrastruktūras investīcijās ar mūsu kaimiņiem. Nākamais projekts ir “Fehmarn Belt Fixed Link” starp Dāniju un Vāciju, kas ir tikpat liels kā “Rail Baltica” projekts, kas ciešāk savieno Latviju, Igauniju un Lietuvu, kā arī Baltijas reģionu un pārējo ES.
“Rail Baltica” ir fantastisks projekts, un esmu ļoti priecīgs, ka Baltijas jūras reģions tiks ciešāk integrēts. Taču šie projekti ir komplicēti un ir vajadzīgas īpašas kvalifikācijas, lai iemācītos, kā būvēt sekmīgus starpvalstu infrastruktūras projektus. Dānija ir guvusi pieredzi, strādājot kopā ar saviem kaimiņiem Zviedriju un Vāciju, un šajā pieredzē esam gatavi dalīties ar saviem Latvijas kolēģiem. Kā valsts, kas atrodas starp saviem Baltijas kaimiņiem, Latvija zina, kā veidot sadarbību. Bet es vismaz ceru, ka Dānija no savas pieredzes var iedvesmot Latvijas iestādes atrast pareizu un rentablu risinājumu, būvējot “Rail Baltica” projektu.
Ziemeļvalstis šo gadu laikā ir darījušas daudz, lai uzlabotu infrastruktūru iedzīvotāju un uzņēmēju labā. Daudzos konkurētspējas un starptautisko panākumu ziņojumos par ziemeļvalstīm ir ticis uzsvērts, ka labu pamatnosacījumu radīšana uzņēmējdarbībai un augsta cilvēku mobilitāte ir svarīgi dzinējspēki ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai. Ziemeļvalstu valdības ir palīdzējušas biznesam attīstīties ar dažāda veida labas infrastruktūras un pamatnosacījumu palīdzību (izglītību, darba tirgu, sociālo sistēmu u. c.). Tas arī nozīmē, ka brīvajam tirgum ir jāattīstās pašam bez politiķu iesaistīšanās, kā arī bez viltus, negodīgām un slepenām saitēm starp biznesu un politiķiem. To sauc par labu pārvaldību, un tā ir disciplīna, kurā mums visu laiku vienam otru jāiedvesmo būt labākajiem pasaulē.
Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES sniedz lielu finansējumu infrastruktūras attīstībai, kā tas ir šajā gadījumā ar “Rail Baltica” projektu. Tajā mēs visi esam “akcionāri” kaut kādā ziņā. ES dod apmēram 85% finansējuma “Rail Baltica” projektam. Lai mazas valstis varētu būt veiksmīgas globalizētajā pasaulē, mums jābūt gudriem, konkurētspējīgiem un elastīgiem. Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm vajadzētu ņemt labākos prakses piemērus infrastruktūras jomā savstarpēji, kā arī no citām valstīm. Kā tuviem partneriem mums noteikti jādalās savā pieredzē. Es ceru uz vēl viedāku un integrētāku Ziemeļu–Baltijas valstu reģionu. Un Satiksmes ministrijas delegācijas brauciens uz Kopenhāgenu varētu būt viens solis šajā virzienā.
