Ziemeļvalstis piegriež imigrācijas skrūves 0
Zviedrijas iekšlietu ministrs Anderss Igemans paziņojis, ka no valsts varētu tikt izraidīti aptuveni 80 000 imigrantu, kuriem atteikti patvēruma lūgumi.
“Šobrīd ir runa par aptuveni 60 000 cilvēku, bet šis skaitlis varētu pieaugt,” viņš teica, atturoties minēt imigrantu skaitu, kas varētu pretendēt uz patvēruma tiesībām. Izraidīto imigrantu pārvietošanā uz izcelsmes valsti varētu tikt izmantoti līgumreisi, nevis parastie komerciālie lidojumi, jo runa ir par lielu cilvēku skaitu, teica ministrs. “Pirmais solis būs piedāvājums imigrantiem atgriezties brīvprātīgi, radot tam labvēlīgus apstākļus. Ja tas nelīdzēs, būs jāveic imigrantu izraidīšana ar spēku,” atzina Igemans. Zviedrijas diplomāti intensīvi strādā, lai panāktu vienošanos ar Afganistānu un Maroku par migrantu atpakaļuzņemšanu. Zviedrijas varas iestādes aicinājušas vairākas ES valstis, tostarp Vāciju, sadarboties lidojumu rīkošanā, lai lidmašīnas būtu aizpildītas.
Zviedrija, kurā ir deviņi miljoni iedzīvotāju, ir viena no valstīm, uz kuru dodas liels skaits no vairāk nekā 1,2 miljoniem migrantu, kas pērn ieradušies Eiropā. Pērn Zviedrijā ieradās vairāk nekā 160 000 imigrantu, radot spriedzi valsts sociālajā aprūpē un neapmierinātību iedzīvotājos. Lielu sašutumu sabiedrībā izraisījis traģiskais incidents kādā bēgļu patvēruma centrā, kur kāds imigrants nodūris centra darbinieci, 22 gadus veco Aleksandru Mežeri, kuras ģimene savulaik ieradās no Libānas. Bēgļu centrā Kalmāras apvidū, Zviedrijas dienvidos, 19 ar ieročiem bruņojušies jaunieši uzbrukuši darbiniekiem, kas no varmākām paglābušies, aizbarikādējoties vienā no centra telpām. Darbinieki atbrīvoti vienīgi tad, kad centrā ieradās policijas specvienība un arestēja nekārtību rīkotājus.
Zviedrija sāka ieviest robežkontroli novembrī, lai apturētu bēgļu straumi, kas sasniedza 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc dokumentu pārbaudes ieviešanas uz Ēresuna tilta, kas savieno Dāniju un Zviedriju, imigrantu skaits samazinājās līdz aptuveni 800 cilvēkiem nedēļā. No pērn izskatītajiem 58 800 patvēruma lūgumiem 55% tika apstiprināti, raksta izdevums “EUobserver”. Kopš pastiprinātas robežkontroles ieviešanas šā gada 4. janvārī migrantu straume uz Zviedriju ir ievērojami apsīkusi. Zviedrijas amatpersonas bažījas, ka imigranti, kuriem atteikts patvēruma lūgums, varētu palikt valstī nelegāli. Lai stiprinātu robežsardzi, plānots nolīgt vēl aptuveni tūkstoš robežsargus.
No aptuveni 20 000 imigrantu, kuru patvēruma lūgumi pērn tika atteikti, līdz šim no valsts izraidīti aptuveni trīs tūkstoši, bet aptuveni 7000 migrantu, kuri līdz izraidīšanai bija jānogādā patvēruma centros, ir pazuduši no varas iestāžu acīm. Pēc Zviedrijas Tieslietu ministrijas datiem, atlikušie 10 000 cilvēku, kuriem patvērums tika atteikts, pametuši valsti brīvprātīgi. Varas iestādes atzīst, ka kavēšanās ar pērn iesniegto patvēruma lūgumu izskatīšanu nozīmē, ka vajadzēs vēl divus gadus, lai noteiktu izraidāmo skaitu. Migrācijas dienests vēl turpinot izskatīt patvēruma lūgumus, kas iesniegti 2014. gadā. Vidēji patvēruma lūguma pamatotības izskatīšana ilgst astoņus mēnešus.
Arī citas ziemeļvalstis darījušas zināmu, ka tās vairs nav pievilcīgs galamērķis imigrantiem. Pagājušajā nedēļā Norvēģija sāka izraidīt imigrantus, kas bija ieradušies tranzītā no Krievijas, pamudinot Maskavu sākt sarunas par bēgļu atpakaļuzņemšanu. Dānijā un Nīderlandē pieņemti likumi, kas dod policijai tiesības konfiscēt imigrantiem zināmu naudas summu, lai segtu viņu uzturēšanas izdevumus.
No 32 000 imigrantu, kas pērn pieprasīja patvērumu Somijā, 20 000, kā sagaidāms, tiks no valsts izraidīti, vakar paziņoja Somijas Iekšlietu ministrijas pārstāve. Ja prognozes piepildīsies, tas nozīmētu, ka izraidīti tiek aptuveni 62% no pērn patvērumu pieprasījušajiem. Ministrija paredz izveidot atsevišķus tranzītcentrus tiem imigrantiem, kas tiks deportēti, un atsevišķus tiem, kas Somiju būs gatavi pamest brīvprātīgi. Aptuveni 4000 patvēruma lūdzēju savus pieteikumus jau atsaukuši.
