Stēfans Ēriksons: Ziemeļvalstis ar latviešu acīm 2
Ziemeļvalstu Ministru padome (ZMP) 2017. gadā ziemeļvalstīs veica sabiedriskās domas pētījumu, kurā iedzīvotājus aptaujāja par viņu attieksmi pret ziemeļvalstu sadarbību. Pārliecinošs vairākums – vairāk nekā 90% respondentu – uzskatīja, ka sadarbība ir svarīga vai ļoti svarīga, un divas trešdaļas vēlējās redzēt vēl vairāk sadarbības ziemeļvalstu starpā. Šis pētījums iedvesmoja paveikt kaut ko līdzīgu arī trīs Baltijas valstīs, šoreiz ar mērķi noskaidrot, kā tās redz sadarbību ar ziemeļvalstīm. Apkopoto ziņojumu, kā arī Latvijas rezultātu prezentāciju (aptauju veica “Latvijas fakti”) ir iespējams sīkāk izpētīt šeit: http://www.norden.lv/jaunumi/baltijas-un-ziemelvalstu-sadarbibai-specigs-sabiedribas-atbalsts/.
Tiem, kuri nepagūs izlasīt ziņojumu, es jau tagad varu atklāt, ka Baltijas valstu iedzīvotāji sadarbību ar ziemeļvalstīm uzlūko ļoti pozitīvi, un tas droši vien nav liels pārsteigums. Rezultātos gan ir savas nianses, un jautājumi bija sastādīti ar mērķi ne tikai nostiprināt jau esošu viedokli, bet arī mudināt uz pārdomām par sadarbību. Līdz ar to šie rezultāti ir labs palīglīdzeklis visiem, kas strādā pie ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības padziļināšanas.
Iesākumam varētu atzīmēt, ka 84% aptaujāto Latvijā uzskata labu sadarbību ar ziemeļvalstīm par svarīgu vai ļoti svarīgu (4 vai 5 punkti piecu punktu skalā). Uz jautājumu par to, vai būtu vēlama lielāka integrācija ar ziemeļvalstīm un to institūcijām, pozitīvi atbild 67% respondentu, 18% ir noskaņoti neitrāli, bet 6% uzskata to par mazāk vēlamu. Atšķirības ir vērojamas starp dažādām vecuma grupām – jaunākās paaudzes izsakās pozitīvāk (75%). Zināma atšķirība vērojama arī starp latviešu un krievu valodā runājošajiem – pozitīvi izteicās attiecīgi 72 un 55% respondentu, taču, ja pieskaita neitrāli noskaņotos, atšķirības mazinās – attiecīgi 87 un 80%.
Attiecībā uz svarīgākajiem sadarbības priekšnoteikumiem, kā jau gaidīts, lielāko piekrišanu saņēma izteikumi par ģeogrāfisko tuvumu un mazo valstu nepieciešamību sadarboties (attiecīgi 93 un 83%). Taču vairākums uzskata, ka nozīmīgs pamats sadarbībai ir arī kopīgas vērtības (60%) un kultūras līdzība (58%). Atbildot uz jautājumu par to, kura joma sadarbībā ar ziemeļvalstīm ir vissvarīgākā, visaugstāk tiek novietota ekonomika, izglītība/zinātne un tūrisms – attiecīgi 82%, 51% un 52%. Par svarīgām tiek uzskatītas arī kultūra (41%), sociālā un labklājības politika (40%), inovācijas/jaunās tehnoloģijas (37%), kā arī aizsardzības un vides jautājumi (33 un 32%). Toties skaitļi ir zemāki tādās jomās kā vienādas tiesības visiem, pilsoniskas sabiedrības pilnveidošana, kā arī bēgļu un integrācijas jautājumi (attiecīgi 13%, 8% un 6%).
Priekšstats par ziemeļvalstīm nav viennozīmīgs, taču, atbildot uz jautājumiem par tipiskām ziemeļvalstu vērtībām, daudzi visaugstāk atzīmē sociālo labklājību, vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību (attiecīgi 79, 72 un 68%). Vairāk nekā pusei aptaujāto tipiskas ziemeļu vērtības ir arī vārda brīvība, godīgums, atklātība, atvērta sabiedrība un demokrātiski procesi. Uz atklātu jautājumu par to, kas respondentiem ziemeļvalstīs nepatīk, ir saņemtas dažādas atbildes, taču neviens faktors nekaitina vairāk kā 4 – 6% aptaujāto. Latvijā negatīvi lielākoties uztver ziemeļvalstu sabiedrību augsto tolerances līmeni tādos jautājumos kā homoseksualitāte, imigrācija, bērnu tiesības un seksuālā audzināšana. Vismaz 4% uzskata, ka ziemeļniekos viņiem nepatīk tādas īpašības kā augstprātība un snobisms, un tas varētu mudināt uz pārdomām par pazemības nozīmi attiecībās ar apkārtējo pasauli.
Atbildot uz jautājumu par to, kādi cilvēki aptaujātajiem pirmām kārtām saistās ar ziemeļvalstīm, galvenokārt tiek pieminēti vikingi un pasaku būtnes – Karlsons uz jumta, troļļi un Ziemassvētku vecītis. No reāliem cilvēkiem pirmie tiek pieminēti Astrīda Lindgrēna,ziemeļvalstu karaliskās ģimenes, “ABBA” un Hanss Kristians Andersens. Sākumā šīs atbildes mani mazliet skumdināja, tomēr, palūkojoties tālāk spontāni pieminēto ziemeļnieku vārdu virknē, var iegūt gluži iespaidīgu ziemeļvalstu politiķu, sportistu, rakstnieku, komponistu un zinātnieku sarakstu. Es baidos, ka mums būtu daudz mazāk vārdu, ja līdzīgā pētījumā ziemeļvalstīs apjautātos par zināmiem cilvēkiem no Baltijas.
Esmu pārliecināts, ka mums, ziemeļeiropiešiem, ir svarīgi labāk iepazīt citam citu un sadarboties gandrīz visās jomās. Tas nenozīmē noteikti eksportēt ziemeļvalstu risinājumus dažādām sabiedrības problēmām, pat ja ziemeļvalstīs ir tādas zināšanas un pieredze, kas varētu interesēt Baltijas valstis. Esmu pārliecināts, ka arī baltiešu zināšanas ir pieprasītas ziemeļvalstīs, it īpaši, atceroties, ka šodien mēs dzīvojam pārmaiņu laikos ar daudzu tehnoloģisko paradigmu maiņu. Kopā mēs noteikti kļūstam stiprāki un esam labāk apbruņoti, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kas nākotnē sagaida mūsu sabiedrības.
Stēfans Ēriksons, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors
