Ziemeļu novada zvaigžņu sega 0
Stokholmā (Zviedrija) no 3. līdz 10. novembrim notiks nedēļu ilgas Latvijas valsts simtgades svinības. Ik vakaru skanēs vēstures, kultūrizglītības un literatūras priekšlasījumi, mūzikas koncerti un, protams, noslēgumā – svētku balle.
“Nedēļa Latvijai” tapusi kā privāta domubiedru iniciatīva un bezpeļņas iecere ar mērķi sapulcēt vienkopus tuvus un tālus Latvijas valsts simtgades svinību interesentus no visas Zviedrijas. Rīkotāji īpaši uzsver, ka ir radoši un neatkarīgi, kopumā tās ir septiņas privātpersonas, kas brīvprātīgi ziedojušas darbu un līdzekļus svētku nedēļas sarīkojumu tapšanai. Kopumā Stokholmā Igauņu namā notiks desmit dažādi svētku sarīkojumi.
“Dienu saule mazgāja mani zeltā; naktī zvaigznes rādīja man ceļu. Es skatījos neaprobežotā tālē un domāju: pasaulei nav gala un debesīm nav malas. Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis,” nāk prātā pēckara Zviedrijas trimdinieka dzejnieka Kārļa Skalbes pasakā “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” teiktais. Pasaka sarakstīta tālajā 1904. gadā, un 2018. gada rudenī dzejnieka teiktais būtu sakāms tā: “Latvijai nav gala, un Latvijas debesīm nav malas. Latvijas īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis.”
“Mēs šodienas sabiedrībā esam pārāk birokratizējuši dažādus modeļus, taču reizēm ir nepieciešams vienkārši šaut gaisā – dot vaļu izdomai un radošai tieksmei. Domāju, ka daudziem tas simtgades cunami ir savā ziņā nogurdinošs – ne tikai fiziski nogurdinošs, bet arī kā jautājums – cik ilgi tad vari svinēt pats savu dzimšanas dienu? Nesenā un īsā laikā tagad attīstījusies apziņa, ka tomēr ir ļoti daudz latviešu arī ārpus Latvijas, un tādēļ izveidots ļoti daudz dažādu valsts ierosinātu programmu. Tomēr ir svarīgi, lai būtu arī pašdarbība, kaut kas, kas nāk nevis no augšas, bet no tevis paša, paša sagatavota dāvana. Mēs visi zinām, ka bērna roku gatavota dāvana ir daudz iedarbīgāka par lepnu un nopirktu. Un tādēļ mūsu uzskats bija, ka pašiem jārīkojas, nevis jāprasa kaut kādi atbalsti, ka mēs vienkārši kaut ko savai Latvijai uzdāvināsim,” sarunā ar “Kultūrzīmēm” stāsta viens no ieceres autoriem, Zviedrijas latvietis, pazīstamais kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš. “Tas nav mērāms naudas izteiksmē, un es arī gribu mūsu dāvanu atšķirt no tādām labām iestrādēm kā, piemēram, Vītolu fonda īstenotās. Gribam uzdāvināt un arī reizē atgādināt to, ka Latvija, tās ceļš uz valsti jeb, kā šodien saka, valsts pirms valsts ne vienmēr ir saistīta ar Latvijas fizisko zemi un ka Latvija ir daudz plašāka nekā tikai 64 tūkstoši kvadrātkilometru. Citiem vārdiem, ir vienmēr bijusi Latvija arī citur. Te vietā minēt mani pašu – esmu kristīts un iesvētīts latviešu draudzē Ņujorkā, kas svin jau 120. jubileju. Pasaulē ir iestādes, kas ir pastāvējušas, jau pirms formāli tapa Latvijas valsts, turklāt krietni pirms tiem notikumiem, ar kuriem ierasti saistām latviešu trimdu pasaulē. Un tā radās doma izcelt to, ko latvieši gadu gaitā ir veikuši Zviedrijā. Jāpiebilst, ka Zviedrija mūsdienās ir pilna ar latviešiem.”
Attālums no Rīgas līdz Stokholmai ir 519 kilometri, no Ventspils vēl mazāk – tikai 364. Mūsdienās uz Stokholmu lido pat astoņi lidmašīnu reisi dienā, ceļotāji izmanto prāmi un ceļo ar mašīnu. 1945. gada maijā Zviedrijā bija reģistrēti 4559 bēgļi no Latvijas. No Kurzemes krasta uz ziemeļiem pārcēlās ļoti daudzi ievērojami latviešu kultūras darbinieki. Kārlis Skalbe, Veronika Strēlerte, Egons Reiters, Mariss Vētra, Uldis Ģērmanis, Andrejs Eglītis, Mārtiņš Zīverts, Kārlis Straubergs… Zviedrijā savu darbu turpināja katoļu mācītājs Kazimirs Vilnis, Zviedrijā strādāja ideālās Latvijas patriots, Zviedrijas radio žurnālists Vilnis Zaļkalns. Bez viņu ieguldījuma Zviedrijā pastāvošā Latvijas valsts izskatītos gluži citāda.
“Mēs runāsim par Latvijas ziemeļu novadu, par zvaigžņu segu, ko šis ziemeļu novads savā ziņā ir veidojis. Un, ja tev ir šī zvaigžņu sega: “… es varēju naktī jāt kā pie Dieva saulītē”.
Ieklausoties Jāņa Krēsliņa aizrautīgajā stāstījumā par dāvanu Latvijai, par to Latvijas daļu, kas fiziski atrodas pāri jūrai Ziemeļzemē, nepārprotami ir skaidrs, ka garīgi tā ir tiešām valsts daļa ar ideāliem, pagātni un nenoliedzamu nākotni. “Latvija jau ir tie cilvēki, kas tajā dzīvo. Cik lieli un cēli būs šie cilvēki, tik skaista un dižena būs Latvija,” Kārlis Skalbe uzsvēra savās “Mazajās piezīmēs”.
“Ja ir pareizie priekšnosacījumi, ja dzīvo un kalpo valsts idejai, ne vienmēr tajā ir fiziski jāatrodas, jo valsti rada visādos veidos. Gribam pulcēties, gribam mazāk uguņošanu, svarīgi ir cilvēciskie sakari. Protams, tā Latvija, kas Zviedrijā, arī ir daudzplākšņaina un reizēm pretrunīga. Uzsveru, ka jebkurai kopienai, kas grib pastāvēt, ir jārada ļoti skaidra, atšķirīga sajūta, nav vērts tikai atkārtot to, kas notiek Latvijā. Otrkārt, latviešu kopienas pasaulē izdzīvo, ja skatās nākotnē, nevis tikai pagātnē. Piemēram, pagājušā gada Baltimoras Dziesmu svētkus rīkoja jau ceturtās trimdas paaudzes latvieši. Latvieši pasaulē nav tikai sabiedrība, kas raud par zaudēto, tādas sabiedrības neizdzīvotu. Ir jāceļ kaut kas labāks, kaut kas augstāks,” uzskata Jānis Krēsliņš.
Pasākumi nebūs tikai latviešiem domāti, piemēram, sarunas par 1919. gada notikumiem Latvijā un dzejnieka Jura Kronberga priekšlasījums par moderno baltiešu dzeju notiks zviedriski. Droši vien uz Mārtiņdienas bērnu svētkiem nāks arī mazie igauņi un lietuvieši.
“Mūsu “Nedēļa Latvijai” tiešām ir pašiniciatīva, un mēs to dāvinām Latvijai, visiem Zviedrijas latviešiem un arī paši sev. Neko nevienam neesam prasījuši, jo paši gribam kaut ko nozīmīgu dot. Latvijas valsts svētkus atzīmēsim ar tikšanos, pētot īsti latvisku vadmalas drēbi un kopā laužot rupju latviešu maizi.”
“Nedēļa Latvijai” Zviedrijā (izlase)
Sestdien, 3. novembrī, Igauņu namā sarīkojums “Viļņu gaŗums” par divām izcilām trimdas personībām – Kazimiru Vilni un Vilni Zaļkalnu.
Svētdien, 4. novembrī, Igauņu namā Bērnu svētki un bērnu radošā darbnīca Mārtiņdienas zīmē.
Pirmdien, 5. novembrī, Armijas muzejā vēsturisks priekšlasījums par Latvijas un Zviedrijas attiecībām no militārvēsturiskās perspektīvas (zviedru valodā).
Otrdien, 6. novembrī, Igauņu namā “Mantība” – interaktīvs ceļojums vides un interjera pasaulē.
Trešdien, 7. novembrī, Stokholmas pilsētas bibliotēkā dzejnieka Juŗa Kronberga vadībā iepazīsimies ar moderno dzeju Baltijas valstīs (zviedru valodā).
Ceturtdien, 8. novembrī, Igauņu namā “Ziemeļblāzma” iepazīsimies ar vienu no 20. gadsimta inovatīvākajiem grāmatu apgādiem, Vesterosas “Ziemeļblāzmu”.
