Nākamais apskates objekts – Rātslaukums. Tam līdzās ir autostāvvieta, kur vienu stundu drīkst parkoties bez maksas – tikai jāieliek logā zīmīte ar laiku, kad auto ir novietots (talonus ar laika norādi automāts neizsniedz, tāpēc zīmīte katram jāmargo pašam). Mums nav Tērbatas kartes, tādēļ iegriežamies Tūrisma informācijas centrā, kas mājvietu radis Rātsnama kreisajā spārnā. Uz jautājumu, kas noteikti būtu jāredz Tērbatā, informācijas centra meitenes kā pirmos nosauc universitāti un Baltijā lielāko zinātnes popularizēšanas centru AHHAA. Vēl meitenes iesaka izstaigāt Universitātes vēstures muzeju, observatoriju un botānisko dārzu, pakavēties Rotaļlietu muzejā, uzkāpt pilsētas Doma tornī… Un tad smaidot piebilst, ka šajā svelmē var arī vienkārši apsēsties kādā āra kafejnīcā un izbaudīt Tērbatas nesteidzīgo ritmu. Lieliskas kūkas un kafija esot gan “Pierre Café & Chocolaterie”, gan “Cafe Truffe” tepat Rātslaukumā. Sakām paldies un, apbruņojušies ar karti, dodamies paklīst pa vecpilsētas ielām. Jauka detaļa – gājēju ielas no brauktuvēm atdala nevis akmens stabi, bet figūras – akmens putni, akmens tupeles, akmens automobiļi. Tveice kļūst neciešama. Velk uz negaisu. Saprotam, ka nopietna Tērbatas apskate būs jāatliek uz nākamo reizi. Mājup dodamies caur Vīlandi un Pērnavu, lai nokļūtu uz Tallinas šosejas – pat ja tas ir neliels līkums, to veikt ir tīkamāk un ātrāk nekā kratīties pa ielāpiem izraibināto Pleskavas šoseju. 0

Un nu dodamies uz Avinurmi, dēvētu par Igaunijas galdnieku galvaspilsētu. Pirms meklējam kādu koka meistaru, nolemjam ieiet restorānā. Taču izrādās, ka te var ne tikai iedzert labu kafiju un nobaudīt nacionālās virtuves brīnumus, bet arī aplūkot un nopirkt dažnedažādas koka lietas. 
Jauna, enerģiska sieviete, kam uz priekšauta izšūts vārds “Evelin”, ir šā iestādījuma saimniece. Kad vēlos uzzināt ko vairāk, viņa pastāsta, ka Avinurmē darbojas 15 kokapstrādes ražotņu, viena no tām pieder viņas, tas ir, Strausu ģimenei. Biznesu uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas uzsākuši viņas vecāki, tagad tajā iesaistījusies arī Evelīna ar vīru. Pārsteidz preču daudzveidība – te ir gan pienaini balta masīvkoka mēbeles, gan rotaļlietas, visvisādi virtuves piederumi, lādes, grozi un vāceles. Pagrabstāvā pirts-
lietas – no tovera līdz lāvai, kā arī divas darbnīcas: vienā interesenti var apgūt grozu pīšanas māku, otrā – prasmi izcept gardu maizi. Izrādās, traukam, kurā jāliek ieraugs un jāmīca mīkla, ir jābūt no koka. Tāpat arī karotēm un lizēm. Protams, visu nepieciešamo inventāru var nopirkt uz vietas. Produkcija tiek pārdota ne vien Igaunijā, bet arī eksportēta uz Skandināvijas valstīm un Vāciju.

Piecās dienās esam nobraukuši aptuveni 1000 kilometru, paguvuši gan atpūsties, gan uzpildīt savas pozitīvo iespaidu un iedvesmas baterijas, bet galvenais – esam atklājuši un paguvuši iemīlēt vēl vienu skaistu un sakoptu mūsu ziemeļu kaimiņzemes daļu.

Reklāma
Reklāma
Un nu dodamies uz Avinurmi, dēvētu par Igaunijas galdnieku galvaspilsētu. Pirms meklējam kādu koka meistaru, nolemjam ieiet restorānā. Taču izrādās, ka te var ne tikai iedzert labu kafiju un nobaudīt nacionālās virtuves brīnumus, bet arī aplūkot un nopirkt dažnedažādas koka lietas. 
Jauna, enerģiska sieviete, kam uz priekšauta izšūts vārds “Evelin”, ir šā iestādījuma saimniece. Kad vēlos uzzināt ko vairāk, viņa pastāsta, ka Avinurmē darbojas 15 kokapstrādes ražotņu, viena no tām pieder viņas, tas ir, Strausu ģimenei. Biznesu uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas uzsākuši viņas vecāki, tagad tajā iesaistījusies arī Evelīna ar vīru. Pārsteidz preču daudzveidība – te ir gan pienaini balta masīvkoka mēbeles, gan rotaļlietas, visvisādi virtuves piederumi, lādes, grozi un vāceles. Pagrabstāvā pirts-
lietas – no tovera līdz lāvai, kā arī divas darbnīcas: vienā interesenti var apgūt grozu pīšanas māku, otrā – prasmi izcept gardu maizi. Izrādās, traukam, kurā jāliek ieraugs un jāmīca mīkla, ir jābūt no koka. Tāpat arī karotēm un lizēm. Protams, visu nepieciešamo inventāru var nopirkt uz vietas. Produkcija tiek pārdota ne vien Igaunijā, bet arī eksportēta uz Skandināvijas valstīm un Vāciju.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.